Trūkst informācijas
Brīvās tirdzniecības līguma galvenā būtība - ievedmuitas tarifu un dažādu importa kvotu samazināšana. Tas nozīmē lielākas iespējas eksportētājiem, taču tajā pašā laikā arī lielāku importa preču plūsmu vietējā tirgū. Vissarežģītākā līguma sadaļa saistīta ar lauksaimniecību, jo nedz ES, nedz ASV nav gatavas ļoti plaši atvērt savus tirgus. Galvenie argumenti pret līguma noslēgšanu, kurus izsaka gan dažādas nevalstiskās organizācijas, gan atsevišķi Eiroparlamenta deputāti, ir par iespējamu vides standartu un pārtikas produktu kvalitātes samazināšanu, kā arī iespējamu ģenētiski modificētas pārtikas ieplūšanu no ASV. EK gan uzsver, ka kvalitātes standarti nedz pārtikas, nedz vides jomā pazemināti netiks. Netiks dota zaļā gaisma arī ģenētiski modificētai pārtikai.
Dienas aptaujātie uzņēmēji uzsver, ka pagaidām viņiem par līguma nosacījumiem nav informācijas, tāpēc arī attieksme ir piesardzīgi optimistiska: no vienas puses, cerības uz plašākām eksporta iespējām lielajā ASV tirgū, no otras - bažas par lētāka importa pieaugumu vietējā tirgū.
Zemnieku saeimas pārstāvis Uldis Krievārs stāsta, ka principā šāda līguma noslēgšanu atbalsta, tomēr ļoti daudz kas atkarīgs no nosacījumiem. Svarīgi, lai netiktu upurētas Latvijas ražotāju intereses un netiktu pazemināta to konkurētspēja. U. Krievārs atzīst, ka ir bažas par ASV lētākās pārtikas importu, kas varētu izkonkurēt vietējo produkciju. «Jāņem vērā, ka ASV ir lētāka ne tikai degviela, bet arī izejvielas, tas nozīmē, ka produkcija arī būs par zemākām cenām. Protams, amerikāņiem ir augstāka darba alga, taču pašreizējais valūtas kurss ir par labu ASV,» bažās dalās U. Krievārs. Viņš uzsver - ja mūsu vietējais tirgus būtu ar lielāku pirktspēju, lielām bažām nebūtu pamata, jo varētu domāt, ka pircējs izvēlēsies svaigu vietējo produkciju, nevis saldētu importa preci. Taču Latvijas iedzīvotāju pirktspēja ir pietiekami maza, lai produktu izvēlē dominētu zemākā cena.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera no komentāriem par līguma ietekmi uz uzņēmējiem pašlaik atturas, jo trūkstot informācijas, kādi būs tarifi, kvotas, kā notiks savstarpējā preču sertifikācija. Arī viens no eksportētājiem uz ASV - Latvijas finieris - atzīst, ka nevar neko vērtēt informācijas trūkuma dēļ. Uzņēmums Latvijas balzams, kuram ASV ir nozīmīgs eksporta partneris, atzīst, ka līgums to īpaši neietekmēšot un no konkurences vietējā tirgū arī nebaidoties.
Pārrunas un kompromisi
Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks (V), taujāts, kāpēc līguma nosacījumi ir tik slepeni, ka pat uzņēmējus pārstāvošās organizācijas par tiem neko nezina, stāsta, ka vēl neesot par ko diskutēt. «Kad būs gatavs līguma melnraksts, tad būs par ko runāt, pašlaik vēl notiek kompromisu meklēšana. Man kā Eiroparlamenta deputātam būtu svarīgi zināt, kādas ir mūsu uzņēmēju un asociāciju intereses, lai tās varētu aizstāvēt. Turklāt daudz ko saistībā ar līguma saturu EK publiskoja pērn novembrī, un ar to visi interesenti var iepazīties.»
A. Pabriks arī uzsver, ka brīvais līgums nenozīmē, ka vienkārši tiek atcelti tarifi. Ir daudz nosacījumu, lai tos samazinātu, aktuāls ir jautājums, kā un cik lielai jābūt samazināšanai. Tas viss ir garu pārrunu un kompromisu rezultāts. «Latvijas lauksaimnieku bažas par strauju lētāka importa pieaugumu ir leģitīmas. Taču nebūs tā, ka vienkārši atcels ievedmuitu, un viss. Iespējams, ka, piemēram, to darīs, tikai sākot ar miljons pirmo tonnu,» skaidro A. Pabriks un piebilst: «Tas ir pārrunu rezultāts.»
«Brīvās tirdzniecības līgums ar ASV mums ir ļoti nozīmīgs, jo Eiropai ASV tirgus ir nepieciešams. Jāteic, ka ir daudz ieinteresēto, lai līgums netiktu noslēgts, piemēram, Krievija un Ķīna. Ja ES tagad nenoslēgs brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV, pēc desmit gadiem tas būs jāslēdz ar Ķīnu,» prognozē A. Pabriks. Viņš arī uzsver, ka svarīgi būtu, lai Latvija brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas sarunās aktīvi piedalītos, ne tikai visam piekristu.
Standartus nepazeminās
Par Latvijas pozīcijas sagatavošanu ir atbildīga Ārlietu ministrija (ĀM). Tās pārstāve Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja Maija Manika stāsta, ka Latvijas pozīcija ir sagatavota, taču nemitīgi notiek tās papildināšana. «Jāuzsver, ka sarunu process ir ļoti tehnisks. Piemēram, pašlaik starp aktuālajiem jautājumiem varētu minēt pārrunas par to, vai ES finiera izstrādājumiem noteiktā ievedmuita - 7% - nav pārāk augsta, vai ES zivju konserviem noteiktais laiks ASV sertifikāta iegūšanai - viens gads - nav pārāk ilgs un tamlīdzīgi.»
M. Manika uzsver, ka vissmagākās sarunas notiek par pārtikas preču tirdzniecību, jo lauksaimniecības tirgus ir viens no aizsargātākajiem gan ES, gan ASV un neviena no pusēm nav gatava to pilnībā atvērt. «ES nav gatava atteikties - un EK nav tāda mandāta - no pārtikas kvalitātes standartiem, kas būs jāievēro arī ASV eksportētājiem. Savukārt ASV pārtikas produkti iegūst cenas ziņā tādējādi, ka lauksaimniekus subsidē valsts. Visi šie faktori tiek ņemti vērā, diskutējot par iespējamiem ievedmuitas tarifiem un kvotām. Jāsaprot, ja viena puse kaut ko neļauj darīt savā tirgū, tas būs aizliegts arī otras puses tirgū - un otrādi,» skaidro ĀM pārstāve. Tāpēc, sargājot iekšējo tirgu, nedrīkst aizmirst par eksportētāju interesēm. Turklāt ievedmuitas tarifi netiks vienādoti visai pārtikai, bet tiks noteikti atsevišķi katrai produktu grupu.
Vēl viena ES svarīga sadaļa ir par publiskajiem iepirkumiem, jo šis tirgus ASV ir aizsargāts par 95%, savukārt ES - tikai par 30%, bet ES uzņēmējiem ir ļoti svarīga iespēja piedalīties ASV publisko iepirkumu konkursos.
Viens no līguma pretinieku argumentiem ir tas, ka līdz ar tā noslēgšanu strīdus jautājumi starp valsti un investoriem tiks izšķirti arbitrāžas tiesā, tāpēc ir bažas «ka varu pārņems transnacionālās kompānijas». M. Manika gan teic, ka šādām bažām nav pamata. Abas līgumslēdzējpuses izteikušas vēlmi līgumu noslēgt līdz 2016. gada beigām.