Dalībvalstīm divu gadu laikā būs jāizstrādā krīzes novēršanas plāni. Eiropas Komisijai (EK) būs lielāka loma ārkārtas situāciju koordinācijā, kā arī nodrošinot, ka nacionālie plāni nemazina dalībvalstu solidaritāti krīzes laikā.
Regulas izstrādes koordinators Aleho Vidals Kvadrass no Spānijas uzsver, ka «jaunie noteikumi ir patiesi spēcīgs instruments», lai nostiprinātu gāzes piegādes drošību. «Ja tā tiks ieviesta ātri un efektīvi, tā būs spēcīga zīme, kas gāzes piegādātājiem rādīs, ka krīzes situācijās Eiropa darbojas pēc principa «viens par visiem, visi par vienu»,» sacīja deputāts.
Saskaņā ar regulu gāzes firmām ļoti zemu gaisa temperatūru gadījumā jānodrošina gāzes uzkrājums piegādei mājsaimniecību apsildei septiņas dienas vai visaukstākajā gada periodā, kad ir ārkārtēji augsts pieprasījums, - līdz 30 dienām. Pat tad, ja ziemā ar normālu vidējo gaisa temperatūru piegāde būs traucēta veselu mēnesi, mājas būs jānodrošina ar normālu gāzes piegādi. Ja nozīmīgākā piegādātāja vai lielākās infrastruktūras darbība būs traucēta, dalībvalstīm tomēr būs jāgarantē, ka atlikušie tīkli spēj nodrošināt dienas parasto gāzes daudzumu.
Dalībvalstīm doti četri gadi šo prasību izpildei, bet starpvalstu savienojumiem jāsāk darboties ne vēlāk kā trijos gados pēc regulas spēkā stāšanās. Enerģētikas komisārs Ginters Etingers paziņoja, ka EK ir rezervējusi 1,4 miljardus eiro infrastruktūras projektiem.