Piemēram, LU patlaban studiju programmā Fizika ir 18 brīvu budžeta vietu, Matemātika - 10, Matemātiķis statistiķis - 15, bet Ķīmija - trīs valsts apmaksātas studiju vietas. Arī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes programmās un citās vēl ir pieejamas budžeta vietas. Augstskolām gan ir grūtības ar budžeta vietu aizpildīšanu arī humanitārajās zinātnēs, piemēram, LU šobrīd studiju programmā Baltu filoloģija brīvas ir divas, bet Vācu filoloģijā - 10 budžeta vietas.
«Latvijā kopumā kļūst mazāk vidusskolu beidzēju, kas skaidrojams ar demogrāfisko situāciju valstī, līdz ar to ir mazāk cilvēku, kas var un vēlas iestāties augstskolā,» skaidrojot situāciju, Dienai norādīja LU pārstāve Andra Briekmane. Arī RTU pārstāvis Krišjānis Ozols sacīja, ka esošā situācija nav unikāla, līdzīgi noticis arī citos gados. Tas skaidrojams ar to, ka augstskolām ir grūti precīzi prognozēt gaidāmo pieprasījumu pēc konkrētām programmām, sacīja K. Ozols. Savukārt Rēzeknes Augstskolā (RA) brīvas budžeta vietas palikušas, jo daži topošie studenti neieradās noslēgt līgumu, skaidroja RA Studiju daļas vadītāja Alvīne Kazinika. Labāka situācija gan ir Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), jo visas valsts finansētās 570 vietas ir aizņemtas.
Diena jau iepriekš rakstīja, ka studentu vidū aizvien populāras ir sociālo un humanitāro zinātņu bloka studiju programmas, kaut gan darba tirgū pieprasīti ir tieši eksakto zinību speciālisti. Šā iemesla dēļ nākamgad Izglītības un zinātnes ministrija plāno pārdalīt budžeta vietu skaitu.