Šonedēļ kļuva zināms, ka Latvijas dzelzceļš (LDz)saņems līdzfinansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) programmas, lai līdz 2014. gadam izveidotu dzelzceļa tīkla elektrifikācijas skiču projektu, kas kopumā izmaksās ap 2,8 miljoniem eiro.
Eiropā dzelzceļu elektrifikācija notiek strauji - Lielbritānijā 2007. gadā tapa stratēģija par masveida dzelzceļa elektrifikāciju turpmākajos piecos gados, ko briti sāka īstenot divus gadus vēlāk. Patlaban Lielbritānijā ir elektrificēta trešdaļa dzelzceļu, Vācijā un Norvēģijā - puse, savukārt Zviedrijā elektrificētas trīs ceturtdaļas no visiem dzelzceļiem. Latvijā šobrīd elektrificēta tikai aptuveni septītā daļa no visa sliežu kopgaruma.
Tīkls noveco
Tas, ka elektrificētā dzelzceļa tīkls pamatā izveidots pagājušā gadsimta 60. un 70. gados (pirmais dzelzceļa iecirknis Rīga-Dubulti tika elektrificēts 1950. gadā) un nav pieredzējis būtiskas pārmaiņas kopš padomju varas aiziešanas, ir viens no iemesliem, kāpēc jau tuvākajā desmitgadē sagaidāmas pārmaiņas.
Latvijā dzelzceļa sliežu kopgarums ir 1888,2 kilometri, no tiem elektrificēta ir neliela daļa - 257,4 kilometri, norāda Satiksmes ministrijā (SM). Šābrīža plānos redzams, ka galvenais iemesls dzelzceļa elektrifikācijai ir intensīvie kravu pārvadājumi, par ko liecina plāni elektrificēt tieši noslogotākās kravas pārvadājumu līnijas. Taču līdztekus tam tiks rekonstruētas jau esošās elektrificētās dzelzceļa līnijas, kuras patlaban tiek izmantotas tikai pasažieru pārvadājumiem. Tās paredzēts pārveidot no līdzstrāvas par maiņstrāvas līnijām - tas nepieciešams, jo maiņstrāvas sistēma esot efektīvāka un prasa mazākas izmaksas tās izbūvē un uzturēšanā. «Ņemot vērā to, ka elektrificēt paredzēts vairāk, nekā šobrīd jau ir, tika izvēlēta maiņstrāvas sistēma,» norāda SM pārstāve Diāna Ļaha.
Uz Daugavpili
Plānots, ka galvenais dzelzceļa pārvadājumu koridors tiks elektrificēts virzienā «no Krustpils uz austrumiem līdz Rēzeknei un Daugavpilij, kā arī virzienā uz rietumiem līdz Ventspilij caur Jelgavu un Tukumu», skaidro SM. Visa elektrificēšanas projekta izmaksas patlaban tiek lēstas 549 miljonu eiro (380 miljoni latu) apmērā, un tas paredzētu elektrificēt līnijas līdz Daugavpilij, Rēzeknei un Ventspilij, kā arī rekonstruēt jau esošās. Nepietiekamās kravu plūsmas dēļ netikšot elektrificēta līnija uz Liepāju.
«Īstenojot elektrifikācijas projektu, dzelzceļa pārvadājumi kļūs ekoloģiski tīrāki, un tas galvenokārt attiecas uz kravas vilcieniem, kas ir lielākie energoresursu patērētāji. Vilcienu kustība kļūs nedaudz ātrāka, līdz ar to uzlabosies līnijas caurlaides spēja. Tas nozīmēs arī pasažieriem ērtākus pasažieru vilcienu kustības sarakstus,» par ieguvumiem, kas radīsies, realizējot projektu, skaidro SM eksperti. Paredzams, ka dzelzceļš kļūs arī daudz klusāks.
Patlaban vēl nav zināms, kā elektrifikācijas projekts varētu iespaidot biļešu cenas pasažieru pārvadājumos. «Cenu maiņa vispār vēl nav apspriesta. Tas vēl ir pārāk tālā nākotnē,» norāda a/s Pasažieru vilciens (PV) pārstāve Jana Priedniece. Savukārt Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss 2011. gada nogalē aģentūrai BNS norādījis, ka, realizējot šo projektu, ir svarīgi, lai «neciestu pasažieru pārvadājumi, nesamazinātos esošie kravu pārvadājumi».
Transporta mugurkauls
Arī jauno vilcienu konkurss esot pakārtots iespējamajai dzelzceļu elektrifikācijai. «Paredzēts, ka jaunos pasažieru dīzeļvilcienus varēs arī attiecīgi pārveidot un izmantot kā elektrovilcienus, ja notiktu dzelzceļu elektrifikācija un jauno elektrovilcienu skaits būtu nepietiekams,» norāda SM. Arī šobrīd elektrovilcienu darba apjoms un pārvadāto pasažieru apjoms krietni pārsteidz dīzeļvilcienu pārvadāto - elektrovilcieni pārvadājuši 90% no visiem pasažieriem, liecina PV sniegtā informācija.
SM uzsver, ka ideāls pasažieru pārvadājumu modelis nākotnē ir apvienot autobusu un dzelzceļa satiksmi. «Dzelzceļa transports ir kā pārvadājumu mugurkauls, bet autobusi pieved pasažierus pie dzelzceļa, kur notiek pasažieru pārsēšanās no autobusa vilcienā.» Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu dzelzceļa satiksme pasažieru pārvadājumos ir noteikta par prioritāru. Arī ES transporta politikas Baltajā grāmatā un pašlaik spēkā esošajā Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (2007.-2013. gadam) dzelzceļa satiksme izcelta kā prioritāra. Perspektīvā SM domā par autobusu maršrutu un dzelzceļa tīkla integrētu sistēmu, kas ļautu optimāli izmantot abu transporta veidu priekšrocības. Ieteikumos NAP 2014.-2020. gadam PV iesaka dzelzceļu izmantot kā pārvadājumu mugurkaulu: «Nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojumus, jāparedz izmantot esošo vilcienu tīklu kā transporta un teritoriālās attīstības pamatu.» Tālākā nākotnē SM paredz ieviest arī vienotu transporta biļeti izmantošanai visos iekšzemes transporta veidos.
Aizvadītajos gados pieredzēto autobusu maršrutu slēgšanu SM skaidro ar pasažieru skaita kritumu un finansējuma samazinājumu. Maršrutu tīkls ticis optimizēts, slēdzot vilcieniem paralēlus autobusu reisus. Gan dzelzceļa, gan autobusu satiksmi patlaban dotē valsts. Tas notiek, slēdzot līgumu par pasažieru pārvadāšanu konkrētos maršrutos, un saskaņā ar līgumu un normatīvajiem aktiem pārvadātājiem tiek kompensēti zaudējumi, kas rodas, pildot valsts pasūtījuma līgumu. 2012. gadā (pirms gaidāmajiem budžeta grozījumiem) zaudējumu kompensēšanai paredzētā kopējā dotācija ir 46,46 miljoni latu.