Viens no vērā ņemamiem padomiem ir patlaban populāro elpošanas un apzinātības vingrinājumu izmantošana, lai darba intervijā vairotu savu pārliecinātību. Pašpārliecinātības pamatā ir spēja nevis stresot, bet stresa brīdī atslābināties, tāpēc koncentrēšanās uz mierīgu elpošanu tieši pirms intervijas labi palīdz nomierināt nervus un saglabāt skaidru domāšanu, savā blogā raksta sertificēts psihologs doktors Gerijs Vuds.
Kāda rekrutēšanas biroja pārdošanas direktors Stīvs Ageiss vakanču kandidātiem iesaka darba intervijās nerunāt pārāk daudz un pārāk maz arī ne. Pirmajā gadījumā izskatās, ka jums patīk vāvuļot un novirzīties no temata, bet otrajā - ka īsti nav ko teikt. «Atbildēm vajadzētu būt kā miniesejām ar skaidru sākumu, vidu un beigām,» teic S. Ageiss. Arī kāds cits eksperts savā blogā Theguardian.com norāda, ka atbildēm uz intervētāju jautājumiem nevajadzētu pārsniegt aptuveni divas minūtes - pat ja tiek lūgts plašāk izstāstīt kādu epizodi no līdzšinējās darba dzīves, kas atklāj kandidāta prasmīgumu attiecīgajā jomā.
Teju katrās darba pārrunās pienāk brīdis, kad pretendentam uz vakanci ir iespēja intervētājiem uzdot savus jautājumus. To nevajag uztvert kā formalitāti, un nevajag arī jautāt par lietām, kas jau tāpat ir acīmredzamas un kur atbilde ir jau iepriekš zināma, iesaka koučs Viktorija Maklīna. Viņa norāda - lai gan jautājumu uzdošana uzņēmuma pārstāvjiem parasti ir darba pārrunu noslēgums, tā joprojām ir iespēja «pārdot» sevi darba devējam, piemēram, pajautājot kaut ko, kas demonstrē jūsu inteliģenci vai stratēģisko domāšanu konkrētajā nozarē.
Starp ekspertu ieteikumiem, ko apkopojis Theguardian.com, figurē arī nu jau par ierastu lietu kļuvušais: domājiet, par ko un kā komunicējat sociālajos tīklos, jo varbūtība, ka potenciālais darba devējs apskatīs jūsu profilu un izdarīs secinājumus par jūsu patieso «es», ir ļoti liela.
Tiesa gan, arī darba intervijā vēlams būt pašam, pirms tam nepārcenšoties ar gatavošanos pārrunām. «Ir labi apdomāt atbildes uz iespējamajiem jautājumiem, bet nevajadzētu izklausīties tā, it kā jūs intervētājiem lasītu priekšā iepriekš iemācītu tekstu,» saka Lizija Mortimera, karjeras konsultante Edinburgas Universitātē. «Man reiz bija telefonintervija ar kādu kandidātu, kurš, šķiet, bija uzrakstījis atbildes uz visiem varbūtējiem jautājumiem. Ikreiz, kad ko vaicāju, klausulē dzirdēju intensīvu čabēšanu, viņam pierakstos meklējot attiecīgo atbildi. Lieki teikt, ka viņš darbu nedabūja,» viņa stāsta.