Tiesa, pateicoties Eiropas Savienības (ES) izpratnei, elektroenerģijas ražošanu jaudu modernizācija Igaunijai vairs nav tik akūta, jo pirms gada Eiropas Komisija ļāva mūsu kaimiņvalstij emisiju kvotas noteiktā apjoma elektrības ražotājiem piešķirt par brīvu līdz 2020. gadam, kas lielā mērā ļaus saglabāt arī šobrīd esošo elektrostaciju konkurētspēju.
Būvē par spīti tirgum
Francijas kompānijas Alstom būvētā, 640 miljonu eiro (~450 miljonu latu) vērtā Auveres elektrostacija, kas top Igaunijas ziemeļaustrumos blakus mūsu kaimiņvalsts lielākajai elektrostacijai Eesti Elektrimaaj, darbu plāno uzsākt 2015. gadā un tās uzstādītā jauda - 300 megavatu - ir pietiekama, lai ziemas periodā segtu ap 20% no Igaunijas elektroenerģijas patēriņa slodzes.
Igaunijas energokompānijas Eesti Energia vadītajs Sandors Līve norādīja, ka viens no galvenajiem apsvērumiem, pieņemot lēmumu par projekta īstenošanu, bija Igaunijas enerģētiskās neatkarības stiprināšana, izmantojot vietējos energoresursus degakmeni un biomasu, jo jaunā elektrostacija spēs ar biomasu aizstāt līdz pat 50% no stacijai nepieciešamā kurināmā. Energokompānijas vadītājs arī atzina, ka jaunā elektrostacija ierobežos arī oglekļa dioksīda kvotu cenu svārstību ietekmi uz Igaunijas elektroenerģētikas sektoru, jo tās oglekļa dioksīdu izmešu apjoms būs ievērojami zemāks nekā vecajiem Narvas elektrostacijas energoblokiem.
Par spīti tam, ka jauno elektrostaciju valsts atbalsta arī ar bezmaksas oglekļa dioksīda kvotām, S. Līve ir piesardzīgs attiecībā uz jaunās elektrostacijas konkurētspēju, norādot, ka to ir grūti prognozēt un iespaidu uz to atstās gan cenu svārstības elektroenerģijas tirgū, gan oglekļa dioksīda kvotu tirgus. Igauņu enerģētiķis arī atzīst - pašreizējā tirgus situācija vispār nav labvēlīga jaunu jaudu attīstībai, tomēr elektroenerģētikas sektorā plānošana nenotiek, vadoties tikai pēc īstermiņa apsvērumiem, un mirklī, kad tirgus signalizē par nepieciešamību pēc jaunām jaudām, var būt jau par vēlu. S. Līve saka - par spīti izmaksām, sabiedrība jaunās elektrostacijas būvniecību kopumā uztver ar sapratni.
Visai neskaidras ir otra, analoģiska energobloka būvniecības perspektīvas. Eesti Energia un Alstom līgums paredz, ka Eesti Energia var pasūtīt arī otra, analoģiska energobloka būvniecību, par ko būtu jāmaksā ievērojami mazāk - ap 500 miljoniem eiro (~351,4 miljoni latu). S. Līve neslēpa - jautājums par otra energobloka būvniecību vēl nav izlemts. Savukārt Igaunijas premjers Andruss Ansips Igaunijas Nacionālajam radio atzinis - otrs energobloks, domājams, netiks būvēts, tomēr galīgais lēmums varētu tikt pieņemts gada beigās, ņemot vērā situāciju tirgū.
Attīstību virza ekoloģija
Pēc neatkarības atjaunošanas Igaunijas enerģētiķiem valsts apgāde ar elektroenerģiju nesagādāja lielas galvassāpes. Pateicoties bagātīgajiem vietējā resursa degakmens krājumiem un vēl padomju laikā uzbūvētajām gigantiskajām degslānekļa elektrostacijām Narvā (kopējā uzstādītā jauda - 2380 megavatu), Igaunija spēja saražot elektrības apjomu, kas ievērojami pārsniedza tās elektroenerģijas patēriņu, un arī eksportēt elektroenerģiju uz Latviju.
Situācija vērā ņemami mainījās līdz ar Baltijas valstu iestāšanos ES, jo ES izvirzīja prasību līdz 2016. gadam slēgt vai modernizēt elektrostacijas. Turklāt Narvas elektrostacijas neizbēgami noveco, un arī Latvijas Ekonomikas ministrijas un elektropārvades sistēmas operatora ziņojumos vairākkārt pievērsta uzmanība faktam, ka Narvas elektrostaciju energobloki samērā bieži piedzīvo tehniskas ķibeles un avārijas.
To uzskatāmi apliecina arī Ziemeļvalstu biržas Nord Pool Spot publicētie ziņojumi. Laika posmā no gada sākuma Narvas elektrostaciju energoblokos reģistrēti vairāki desmiti energobloku tehnisko negadījumu, kas piespieduši ražošanu tajos apturēt vai arī būtiski ierobežot.
Salīdzinājumam jāmin, ka no Latvenergo Rīgas termoelektrostacijām šajā pašā laika posmā saņemti tikai trīs šādi ziņojumi, bet no Lietuvas - viens. Latvenergo siltumenerģētikas eksperts Ilmārs Stuklis atzīst, ka Igaunijas elektroenerģijas jaudu novecošana un iespējamā slēgšana saistībā ar ES prasībām kaitīgo vielu emisiju jomā bija viens no iemesliem, kas Latvijas enerģētiķiem lika rēķināties ar iespējamo bāzes jaudu deficītu Baltijas valstīs un paskubināja rekonstruēt Latvijas elektrostaciju jaudas.
Atjaunošanu kavē cenas
Viens no iemesliem, kas līdz šim kavēja Igauniju aizvietot novecojušos Narvas elektrostaciju energoblokus ar citiem risinājumiem un iztikt ar mazāka mēroga modernizāciju, ir tehnoloģiju dārdzība - elektroenerģijas ražošana no degslānekļa pasaulē ir maz izplatīta, turklāt ražošanas procesā rodas liels kaitīgo izmešu apjoms un attiecīgi ir nepieciešamas komplicētākas dūmgāzu attīrīšanas iekārtas.
Latvenergo veiktais ietekmes uz vidi novērtējums Rīgas TEC-2 otrajai kārtai, kurā izvērtēti dažāda veida elektrostaciju ekonomiskie un tehnoloģiskie aspekti, liecina, ka ikvienas jaunas degakmens stacijas būvniecības gadījumā jārēķinās ar izmaksām 1200-1300 eiro (843,4-913,6 lati) apjomā par vienu uzstādītās jaudas kilovatu, kamēr kombinēta cikla gāzes elektrostacijā izmaksu apjoms ir attiecīgi tikai 700-800 eiro (492-562 lati) par kilovatstundu.
Pēc Latvenergo datiem, būtiskākā degakmens elektrostacijas priekšrocība ir kurināmā cena -1,5 eiro (~ 1,05 lati) par gigadžoulu, kas ir četras reizes mazāk nekā gāzei. Tomēr uz kurināmā rēķina iegūto ietaupījumu samazina ievērojami zemāks lietderības koeficients - tas ir tikai 35% pretstatā aptuveni 55% gāzes elektrostacijā, jāņem vērā arī 2,6 reizes lielāks oglekļa dioksīda emisiju apjoms un lielāks nepieciešamais elektrostacijas strādnieku skaits. Nozīmīga problēma, ar ko saskaras igauņu enerģētiķi, ir arī degakmens izdedžu utilizācija. Jau šobrīd elektrostaciju darbības laikā saražotie pelni aizņem vairāku kvadrātkilometru lielu platību, un ik gadu elektrostacijas saražo vēl aptuveni piecus miljonus tonnu pelnu.