Ēriks Lusito savu darbu sēriju veidojis, ceļojot uz bijušajām Padomju Savienības valstīm, tajā skaitā uz Latviju, kur dokumentējis sen pamestās padomju armijas bāzes, to apkārtni un interjeru. Fotogrāfa skats apstājies pie bijušās varenības - triumfāliem sienu gleznojumiem, plakātiem, gleznojumiem un skulptūrām. Viņa stils nodēvēts par retrospektīvo ironiju. Fotosērija atklāj vietas, kas PSRS laikos vidusmēra cilvēkam nebija pieejamas. Izstādi veido gan fotogrāfijas, kurās dokumentētas šīs vietas, gan arī armijas bāzēs atrastie plakāti, fotogrāfijas ar politiskajiem līderiem u. c. materiāli.
Pēc dzelzs priekškara. Padomju impērijas mantojums ir ilgtermiņa projekts, kas atrodas uz robežas starp mākslas un dokumentālo fotogrāfiju. Projekts aizsākās 2002. gadā, kad ceļojuma laikā pa Austrumeiropu Ēriks Lusito kopā ar ģeogrāfijas profesoru Radeku apmeklēja kādu pamestu padomju armijas bāzi Čehijā. «Ērika darbi ir semiotiski bagātīgi. Tajos ir estētiskais slānis, fotogrāfa toņa, gaismas un kompozīcijas atklāsme, tos caurstrāvo paša autora neatlaidība un izvēlētā subjekta nepārvaramā daba. […] Ēriks Lusito savos darbos cenšas saprast padomju sistēmu un tās evolūciju - PSRS kā paradīze, elle un šķīstītava vienlaikus. Šīs sērijas darbus raksturo divējāda interese, kas papildina viena otru - pirmkārt, māksla kā propaganda un propaganda kā māksla kādreizējā PSRS, otrkārt, drupas un tā estētiskā pievilcība, kas skatītājā rodas, aplūkojot šos darbus,» - tā Franciss Kontē (Parīzes Sorbonnas Universitātes krievu un padomju kultūras profesors).
Izstāde