«Ierobežojumi ignorē lielās priekšrocības, ko personu pārvietošanās brīvība sniedz gan Šveices, gan ES pilsoņiem,» ES augsto ārlietu pārstāvi Ketrinu Eštoni citēja ziņu aģentūra Reuters. Lai gan Šveice nav ES dalībvalsts, to ar Savienību saista savstarpējs līgums, kas paredz pārvietošanās brīvību.
Šveice, uzsverot, ka valstī dramatiski pieaug imigrantu skaits, paziņoja, ka noteiks uzturēšanās atļauju ierobežojumus iebraucējiem no ES dalībvalstīm. Šveice 1. maijā uz 12 mēnešiem pagarinās jau pērn noteiktos ierobežojumus tām astoņām valstīm, kuras 2004. gadā uzņēma ES, proti, Latvijai, Igaunijai, Lietuvai, Čehijai, Ungārijai, Polijai, Slovākijai un Slovēnijai. Pilsoņiem no šīm valstīm Šveicē tiks izsniegtas maksimums 2180 ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas.
Pilsoņiem no pārējām ES valstīm, izņemot Rumāniju un Bulgāriju, kurām piemēroti īpaši stingri nosacījumi, izsniedzamo uzturēšanās atļauju limits sasniegs 53 700, un ierobežojums stāsies spēkā no 1. jūnija.
ES pārmet Šveicei, ka tā ne vien ierobežo darbaspēka kustību, bet arī diskriminē virkni dalībvalstu, piemērojot tām atšķirīgas kvotas.
Lēmums saniknojis arī darba devējus Šveicē, kas uzsvēruši, ka viņiem trūkst kvalificēta darbaspēka, vēstīja BBC. Šveice apgalvo, ka noteiktās «drošības kvotas» būs spēkā tikai līdz 2014. gadam, lai gan valstī gaidāmi divi referendumi, kas varētu vairāk ierobežot imigrāciju.