Nepietiekams segums
Jūlijā ES līderi vienojās paplašināt eirozonas pagaidu glābšanas fonda jeb Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) pilnvaras, arī palielināt fonda aizdošanas spēju līdz 440 miljardiem eiro (308 miljardi latu). Pagājušonedēļ līdz ar pozitīvu balsojumu Slovākijas parlamentā šīs izmaiņas bija pieņēmušas visas 17 Eiropas monetārās savienības dalībvalstis.
Ar 440 miljardiem eiro ir pietiekami, lai no maksātnespējas glābtu tādas salīdzinoši nelielas ekonomikas kā Grieķija vai Portugālē, bet ar to būtu par maz, ja nāktos palīdzēt tādām lielām ekonomikām kā Itālija un Spānija, kuru finanšu stāvoklis ir strauji pasliktinājies. Tādēļ pēdējā laikā ir parādījušies ieteikumi par to, ka EFSF aizdošanas kapacitāti vajadzētu palielināt līdz vienam vai diviem triljoniem eiro (700 miljardu - 1,4 triljoni latu).
Pirms šonedēļ gaidāmā samita Eiropas dzinējspēka - Vācijas un Francijas - līderiem Angelai Merkelei un Nikolā Sarkozī bijušas vairākas tikšanās, lai vienotos par plānu eirozonas glābšanai. Tomēr līdz šim nekāda konkrēta vienprātība nav panākta. Abi līderi nespējot vienoties, kādā veidā būtu jāpalielina EFSF apjoms un kā samazināt Grieķijas milzīgā parāda apjomu, kas šogad pieaugs līdz 357 miljardiem eiro (250 miljardi latu) jeb 162% no iekšzemes kopprodukta.
Sarkozī bez atbalsta
N. Sarkozī uzstājot, ka EFSF esot nepieciešams pārveidot par banku, tādējādi nodrošinot tās pieeju Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdzekļiem, kas nodrošinātu fonda likviditāti.
Pret Francijas prezidenta piedāvājumu kategoriski iebilst Vācija ar A. Merkeli priekšgalā, Eiropas Komisija un pati ECB. «Ir izslēgta ECB līdzekļu izmantošana, lai risinātu likviditātes problēmas,» paziņoja A. Merkele.
Tāpat nav skaidrības, ko darīt ar Grieķijas milzīgajiem parādiem. Jūlijā ES samitā tika nolemts, ka privātie investori norakstīs 21% no aizdevuma, tomēr tagad Vācija uzstājot uz 50%.
Daudzo neskaidrību dēļ Berlīne esot pieprasījusi rīkot vēl vienu samitu nākamo trešdien, jo A. Merkelei esot nepieciešams laiks, lai iespējamās EFSF izmaiņas izskaidrotu Vācijas parlamentam un saņemtu tā atbalstu, jo tieši Vācija sniedz vislielākās garantijas fonda paplašināšanas gadījumā.