Viss atkarīgs no pašiem
Nākamais Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers jūlijā pirms izraudzīšanas augstajam amatam paziņoja, ka kādu laiku ir jāatturas no ES paplašināšanas, jo savienība īsā laikā ir pieaugusi līdz 28 dalībvalstīm. «Tuvākos piecus gadus Eiropas Savienībai nepievienosies neviens jauns loceklis,» solīja Ž. K. Junkers. «Ir grūti iedomāties, ka kāda no kandidātvalstīm, ar kurām mēs veicam iestāšanās sarunas, šajā laikā atbildīs visiem uzņemšanas kritērijiem.» Pašlaik ES kandidātvalsts statuss ir sešām valstīm - Albānijai, Īslandei, Serbijai, Turcijai, Maķedonijai un Melnkalnei.
Attiecībā uz ES tālāku paplašināšanos vairāk entuziasma par Ž. K. Junkeru ir nākamajai ES ārlietu pārstāvei, pašreizējai Itālijas ārlietu ministrei Federikai Mogerīni, kura šonedēļ paziņoja, ka jaunu dalībvalstu uzņemšana joprojām ir ES prioritāte, jo tas palīdzot stabilizēt ES kaimiņvalstis. «Turpināt paplašināšanu ir ne tikai mūsu interesēs, bet arī mūsu pienākums,» viņu citē britu raidorganizācija BBC.
F. Mogerīni īpašu uzmanību vērsa Rietumbalkānu valstu Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Serbijas, Melnkalnes, Kosovas un Maķedonijas virzienā.
«Itālija ir ļoti pārliecināta par paplašināšanas procesa stratēģisko nozīmīgumu, tādēļ es Itālijas ES prezidentūras pirmajā mēnesī [jūlijā] apmeklēju visu Rietumbalkānu valstu galvaspilsētas,» otrdien, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus, sacīja Itālijas ārlietu ministre, kura novembrī no Ketrinas Eštones pārņems ES ārlietu vadību. «Neatlaidīgi turpināt paplašināšanas procesu ir ne tikai šo valstu interesēs, bet arī Eiropas stabilitātes, drošības un labklājības interesēs.»
Arī ES ietekmīgākā politiķe Vācijas kanclere Angela Merkele atbalsta Rietumbalkānu integrāciju blokā. Pagājušajā piektdienā Berlīnē notika samits, kurā A. Merkele un aizejošais EK vadītājs Žozē Manuels Barrozu tikās ar reģiona valstu premjerministriem, ārlietu ministriem un ekonomikas ministriem.
Sanāksmes noslēgumā A. Merkele sacīja, ka šīm valstīm ir «reālas izredzes kļūt par ES biedriem», vēsta Radio Brīvā Eiropa. Politiķe neslēpa, ka vēlētos, lai ES paplašināšana Rietumbalkānu virzienā notiktu raitāk, bet piebilda, ka procesa gaita ir atkarīga no pašām valstīm. Ž. M. Barrozu solīja ES atbalstu reģiona valstu ceļā uz pievienošanos ES un uzsvēra, ka ES infrastruktūras projektiem reģionā piešķirs 12 miljardus eiro.
Demokrātijai neklājas labi
Analītiķi uzskata, ka sešu Rietumbalkānu valstu iekļaušanās ES ir stratēģiski nozīmīga, jo pretējā gadījumā tās var mesties imperiālistiski noskaņotās Krievijas un reģionā aizvien lielāku ietekmi gūstošās Turcijas apskāvienos. «ES nevar atļaut pastāvēt «melnajiem caurumiem» Eiropā, jo īpaši reģionā, kur ārējās ietekmes ir atstājušas savu civilizāciju nospiedumus,» uzskata Albānijas Ārējo attiecību padomes vadītājs Agims Nešo.
Briseles līdz šim nevērīgā attieksme pret reģionu veicinājusi šo valstu nevēlēšanos veikt politiskas un ekonomiskas reformas, kā rezultātā valdošie politiķi, izmantojot populismu un agresīvu nacionālismu, ir konsolidējuši varu, bet iedzīvotāju vidū ir audzis eiroskepticisms. «Vienvārdsakot, demokrātijai Rietumbalkānos neklājas labi,» raksta Eiropas Kārnegi centra līdzstrādniece Džūdija Dempsija.
Iestāšanās sarunas ar ES sākušas tikai Melnkalne un Serbija. Maķedonija un Albānija ir saņēmušas uzaicinājumu kļūt par dalībvalstīm, bet tuvākajā laikā iestāšanās sarunas varētu uzsākt tikai Albānija. Maķedonijas virzību uz ES bloķē Grieķija, kura pieprasa mainīt valsts nosaukumu, kas ir tāds pats kā Grieķijas ziemeļu provincei. Kosovai ceļu uz ES kavē tas, ka vairākas ES dalībvalstis to nav atzinušas, bet Bosnijas un Hercegovinas šķērslis ir etniskās nesaskaņas.