Pēdējoreiz Barcelona savā laukumā izsēja divu vārtu pārsvaru 1992. gadā! Cilvēki mēdz veidot mākslas darbu sarakstu, kas katram būtu jāizbauda. Ja būtu jāveido šāds futbola spēļu saraksts, tad tajā noteikti atrastos vieta Chelsea un Barcelona cīņai. Šajā mačā varēja redzēt gandrīz visu, ko vien futbolā var iedomāties: sarkano kartīti, 11 metru soda sitienu, sitienus pa vārtu konstrukciju, futbolistu neatlaidību un emociju buķeti. Pēc mača reti kurš vispār atcerējās, ka pirmajā puslaikā laukumā bez samaņas gulēja Barcelona aizsargs Žerārs Pikē, par kura veselību spēles laikā paguva sabīties ne viens vien. Par laimi, Pikē smagā sadursme ar savu vārtsargu Viktoru Valdesu nebija liktenīga - viņš tai pašā vakarā jau atpūtās mājās. Diez vai atpūsties varēja Barcelona spožākā zvaigzne un pēdējo triju gadu labākais pasaules futbolists Lionels Mesi. Viņš otrā puslaika sākumā nerealizēja 11 metru soda sitienu, kas būtu varējis izgaisināt Chelsea sapni par finālu. Mesi pret Chelsea astoņās spēlēs nav guvis nevienus vārtus.
Šī spēle bija viena no retajām, kad līdzjutējiem bija skaidrs, ka tiesneši aiz vārtiem, kas ir tikai Čempionu līgā, tur nestāv tāpat vien. Mača galvenais arbitrs nepamanīja Dona Terija rupjību, bet viņam par to ziņoja tiesnesis aiz vārtiem. Terijs saņēma sarkano kartīti un visas Anglijas nopēlumu. «Noskatoties atkārtojumu, tas izskatījās slikti. Taču ceru, ka cilvēki, kas mani pazīst, zina, ka neesmu tāds,» taisnojās Terijs.
Tāpat kā pagājušajā trešdienā Londonā, arī atbildes spēlē pirmā puslaika kompensācijas laikā Frenks Lempards un reaktīvais Ramirešs noformēja vārtus Chelsea. Abu komandu treneri Peps Gvardiola un Roberto Di Mateo tieši šo momentu nosauca par lūzuma brīdi. «Pēdējos četros gados esam bijuši lieliski Čempionu līgā, bet dažreiz nākas zaudēt - tāds ir sporta valdzinājums,» pēc sāpīgās izstāšanās teica Gvardiola, kurš tuvākajās dienās izlems, vai pagarināt līgumu ar Barcelona.