IV) un ASV dzīvojošā indiešu saksofonista Rudreša Mahantapas (27.IV) - koncertu pēdējie akordi, Mazajā zālē stundu garās programmās tiks izrādītas laikmetīgās Latvijas un pasaules mēmās īsfilmas, ko muzikāli ar oriģinālām improvizācijām pavadīs latviešu mūziķi. Kinokoncertu laikā izspēlētās oriģinālās kompozīcijas tiks ierakstītas un piedāvātas kā alternatīva jau esošajiem filmu skaņu celiņiem. Šis Latvijā ir vēl nebijis projekts, kura laikā mūziķiem ir iespēja radīt pilnīgi jaunu mākslas darbu un skatītājiem ir iespēja piedalīties šajā jaunradē.
Gadsimta labākās īsfilmas
Latvijas īsfilmu programmai veltītajā kinokoncertā 26. aprīļa vakarā būs skatāmas piecas bezdialoga īsfilmas. Var teikt - gadsimta labākās Latvijas īsfilmas. To autori ir poētiskā dokumentālā kino pamatlicēji Hercs Franks, Uldis Brauns, kā arī Ivars Kraulītis ar leģendāro spēles īsfilmu Baltie zvani. No industrializācijas līdz personībai - tik plašs ir filmiņās aptverto tēmu loks. Pieskaņojoties uz ekrāna redzamajām noskaņām, oriģinālu pavadījumu klātienē improvizēs Štrausa stīgu kvartets, kura repertuārā ir gan klasisku, gan populāru skaņdarbu aranžējumi. Kvartets piedalījies starptautiskajā konkursā Prāgas pavasaris, sadarbojies ar Čehijas, Lielbritānijas, Baltkrievijas un Itālijas vēstniecībām, uzstājies kopā ar dziedātājām Lindu Leen, Amber un citiem Latvijā populāriem mūziķiem.
Ulda Brauna 1961. gadā veidotā dokumentālā filma Sākums ir poētiski dokumentāls ieskats Pļaviņu HES būvniecībā, vienlaikus vēstot, ka drosme, apņēmība un spēks ir īpašības, kuras nepieciešamas jebkuram sākumam. Ulda Brauna filma nav par prometejiem, bet par cilvēkiem, kuri vienkārši sāk lielo sākumu, pat, iespējams, neapzinoties tā beigas. Filmu var uztvert kā propagandu vai pārspīlētas sajūsmas par padomju industrializācijas demonstrēšanu, bet nedrīkst aizmirst, ka dokumentālās filmas varoņi ar savu izpratni par notiekošo ir patiesi un īsti. Otra programmā iekļautā U. Brauna dokumentālā filma Strādnieks (1963) ir spoža maskulīnā spēka demonstrācija par spēju ne tikai visu sagraut un izpostīt, bet arī celt no jauna. Filmā tverta industriālā atdzimšana, kura izskan to gadu himnās par ieroču pārkausēšanu arklos, tomēr tā pieskaitāma poētiskajam latviešu dokumentālā kino fondam žanra tīrības dēļ.
Baltie zvani
Reta un laba iespēja ir iespēja redzēt Ivara Kraulīša spēlfilmu Baltie zvani (1961), kura, lai arī uzņemta kā spēlfilma, kļuva par pagrieziena punktu latviešu dokumentālā kino attīstībā, liekot pamatus Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolai. 1995. gadā Klermonferānā (Francija) kinokritiķi to iekļāva 100 visu laiku labāko īsfilmu sarakstā. Filmā tverta pilsēta kā milzīgs dzīvs organisms, kurš neapstājas pulsēt ne mirkli. Bet tomēr kādam, kurš vēl nav pakļauts vispārējai urbanizācijai, caur pilsētas dunu vēl izdodas izdzirdēt un sekot tai «dzeguzes balsij», kuru esam pazaudējuši. Filma ir stāsts par mazu meitenīti un viņas ceļojumu, sekojot baltajiem zvaniņiem cauri pilsētas ikdienai.
Leģendāra XX gs. klasika ir arī vecmeistara Herca Franka filma Vecāks par 10 minūtēm (1978), kurā skatītāji var būt liecinieki tam, ko bērns spēj pārdzīvot desmit minūtēs. Tieši desmit minūtes kinokamera nenovērš skatu no mazuļa, kurš vēro leļļu teātra izrādi, un skatītājs līdz ar bērna dvēseli pārdzīvo labā un ļaunā cīņu. Filma kļuvusi par pasaules kinoklasikas faktu, un tai ir savi epigoņi pasaules prominentāko režisoru vidū. Savukārt Herca Franka Augstā dziesma (1989) ir kinonovele par mīlestību un jaunas dzīvības rašanos. Jeb vienkārši - par dzemdībām.
Dejas īsfilmu programma ir starptautiska. Tā vedīs no mīlestības un prieka līdz šaubām un nemieram, un tas viss - kustībā īsfilmās no visas pasaules. Tajās varēsim vērot gan 30. gadu slaveno Krievu baleta sezonu zvaigžņu atpūtu pludmalē Sidnejā, gan nejauši satikušos pāri baseinā Anglijā, būt liecinieki ģimenes noslēpumiem Īrijā un laika meklējumiem Tokijā. 27. aprīlī tiks rādītas dejas īsfilmu programmā iekļautās 6 ārzemju īsfilmas, kurās cilvēciskās emocijas un attiecības tiek izdejotas mūsdienu modernās horeogrāfijas priekšnesumos. Latviešu džeza mūziķi Intars Busulis, Viktors Ritovs, Gints Pabērzs un Andris Grunte klātienē radīs unikālu muzikālo improvizāciju.