Iespējamie tiesu darbi saistīti ar Eiropas Savienībā noteiktajiem gaisa kvalitātes standartiem, kuru samazināšanai valstīm jāizstrādā rīcības plāns. Saistībā ar tā trūkumu Eiropas Komisija jau šā gada sākumā sākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju, līdzīgas pārkāpuma procedūras ierosinātas pret vēl 23 valstīm. Latvijā tā dēvētais smogs novērojams arī Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē, taču Rīgā situācija ir vissliktākā.
Vislielākā problēma ir ar mikroskopisko daļiņu (PN10) daudzuma pārsniegšanu. Pēc Eiropas Savienības normatīviem pieļaujamā daļiņu norma drīkst tikt pārsniegta līdz 35 dienām gadā. Rīgā 2009. gadā tas tika novērots līdz pat 100 dienām.
Rīgas dome līdz janvāra beigām paredzējusi izstrādāt gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu. Plāns balstīts uz diviem dokumentiem - Rīgas ilgtspējīgas enerģētikas attīstības plānu 2010.-2020. gadam un Pierīgas mobilitātes plānu. Gaisa uzlabošanas plāns ietver sevī tādus pasākumus kā tramvaju un trolejbusu parku nomaiņu un modernizāciju, atbalstu hibrīdautomodeļu uzlādes vietu izveidē, kā arī smagā transporta maršrutēšanu.
Gaisa kvalitātes kontroles stacijas Rīgā atrodas trīs vietās - Brīvības, Tvaika un Krišjāņa Valdemāra ielā.