Rudens asociējas ar tradicionālo ražas izstādi, kad no dārzā un laukā iegūtajiem labumiem top gan zīļu vīriņi, gan ķirbju instalācijas. Bet Latvijā ir daudz vairāk nekā tikai dārza labumi - vietējie ražojumi un pakalpojumi ir tā vērti, lai ar tiem lepotos. «Dziesmu un deju svētkos ir savs gājiens, un arī mēs vēlamies, lai uzņēmējiem ir iespēja sevi parādīt, ejot pa Rīgas ielām un popularizējot Latvijas preces un pakalpojumus,» saka kampaņas Latvijas labums iniciators Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Kampaņas ietvaros 27. septembrī no plkst. 10.30 Rīgā notiks Latvijas uzņēmēju svētku gājiens pa Tērbatas ielu uz Vērmanes dārzu, kur visu dienu ritēs izstāde gadatirgus, būs dažādas izklaides un aktivitātes. Pasākumā piedalīsies zemnieki, lauksaimnieki, tirgotāji un ikvienu citu nozari pārstāvoši ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, kuri gatavi ar lepnumu prezentēt Latvijā radīto.
Impulss, lai sarosītos šādai sociālajai kampaņai, ir politisks - ekonomisko sankciju izraisītās problēmas tirgū. Šis ir laiks, kad vajadzīgs arī psiholoģisks un emocionāls grūdiens gan ražotājiem, gan patērētājiem. «Latvijas labums ir tāda kā vārdu spēle. No vienas puses, tā ir manta, kas radīta Latvijā. Otra lieta ir tālejoša - ja kāds nopērk lietu, kas tapusi Latvijā, ir labums arī valstij, tas ir atbalsts cilvēkiem, kas te strādā un rada. Ar mazām ikdienas izvēlēm šodien varam uzlabot savu un Latvijas ikdienu rīt,» skaidro J. Endziņš.
Protams, kampaņa arī aizsākusi diskusiju - cik lielā mērā produkts ir vietējais. Par burkānu viss ir skaidrs, turpretim, piemēram, par Latvijas rotkaļa darinātu Nameja gredzenu, kura izejmateriāls sudrabs netiek iegūts Latvijā, varētu sākt strīdēties. Latvijā apiņus neaudzē, bet ar alus šķirnēm lepojas ne tikai ražotāji, bet arī patērētāji. Latvijas labums ir arī garīgās vērtības - kino, mūzikas ieraksti. Starp citu, animācijas filmu Zelta zirgs veidoja starptautiska komanda, un tās režisors Reinis Kalnaellis norāda: «Latvijas labums ir arī mūzikas, mākslas, kino un pavārmākslas priekšnesumi, latviešu sasniegumi sportā, kas nereti valsts vārdu skaņi nes visā plašajā pasaulē.» Latvija lepojas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, kas kļuvušas par būtiskāko inovāciju virzītājspēku, savukārt inovācijas - par ekonomikas dzinuli.
Tiesa, patērētāja izvēli bieži vien nosaka preces cena... «Mēs rosinām aizdomāties par «bumeranga efektu»,» saka J. Endziņš un atzīstas, ka kampaņas idejas apspriešanā darba grupa attapās, ka uz galda ir importa cepumi. Kampaņa nav tikai ikdienas pircējam, bet arī uzņēmējam, kam jāizvēlas, piemēram, izejvielas, programmnodrošinājums u. c. Kampaņas adresāts ir arī valsts un pašvaldība, kas iepirkumos meklē lētāko, bet ne vienmēr lokālo. Varbūt ikvienam der palūkoties apkārt un nosaukt trīs labas Latvijas lietas?