Savukārt šodien tieši plkst.12 beigsies laiks, kad parlamenta deputāti var iesniegt savus priekšlikumus 2010.gada budžetam otrajā lasījumā. Un priekšlikumu būšot daudz - vismaz pāris simtu. Taču ir arī diezgan liels pamats šaubīties, vai tur būs daudz ideju, kā valsts budžeta latus un santīmus tērēt efektīvāk.
Finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks) gan teicās, ka gaidīšot racionālus priekšlikumus, taču pats uzreiz steidza piebilst, ka ministri sakot, ka finansējums jau daudzviet apgriezts līdz kaulam.
Patiesībā jau nav nemaz tik ļauni - 2010.gadā valsts budžeta izdevumi ir plānoti 4,4 miljardi latu, kas ir aptuveni tikpat daudz kā par treknu dēvētajā 2006.gadā, savukārt plānotie nodokļu ieņēmumi, pat neraugoties uz ieceri samazināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un visādiem nodokļu bāzes paplašināšanas pasākumiem, ir mazāki nekā 2006.gadā. Ieskatoties budžeta likuma paskaidrojumu lappusēs, izrādās, ka pēc tam, kad budžeta izdevumi pret bāzi jau samazināti vairāk nekā par 300 miljoniem latu, vispārējo valdības dienestu uzturēšanai par pēckara gadu grūtāko budžetu iesauktajā likumā atvēlēti gandrīz 704 miljoni latu. Atlīdzību izmaksai paredzēto summu arī grūti būtu nosaukt par mazu - 466,6 miljoni latu. Tātad kauliem vēl ir gana daudz gaļas klāt.
Turklāt nākamā gada budžeta projektā vēl joprojām ir pozīcijas, par kuru finansēšanas lietderību varētu stipri šaubīties. Kā piemēru var minēt kaut vai tādu veidojumu kā Valsts heraldikas komisija, kuras darbības mērķi ir «sekmēt pašvaldību un valsts institūciju vienotas un kvalitatīvas heraldiskās sistēmas izstrādi, sniegt priekšlikumus heraldiskās simbolikas sistēmas uzlabošanai». Vai kāds ir nopietni vērtējis, vai šāda institūcija krīzes laikā vispār ir nepieciešama? Šķiet, ka nē. Nerodas arī iespaids, ka būtu nopietni izvērtētas dažādu funkciju veikšanas izmaksas un ārštata darbinieku piesaistīšanas nepieciešamība.
2010.gada budžeta projektā netrūkst piemēru, kas liek šaubīties, vai šonedēļ, kad valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta projektu atkal vērtēs Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti, valdība spēs pārliecināt aizdevējus, ka patiešām ir izpildīts solītais - sākta plaša valsts pārvaldes reforma, paturēti tikai patiešām augsti kvalificēti ierēdņi, kam nodrošināta atbilstoša darba samaksa. Ja aizdevējiem bija solīts, ka tieši šī reforma ļaus ietaupīt teju 70 miljonus latu, bet budžeta paskaidrojumos melns uz balta rakstīts, ka ietaupījums salīdzinājumā ar šo gadu būs visai ievērojams, taču to ļaušot nodrošināt valdības pieņemtie lēmumi par atalgojuma un ierēdņu skaita samazināšanu. Par reformām vai iespēju apvienot kādas ministrijas - ne vārda!
Budžeta paketē iekļautais Vienotās atalgojuma sistēmas likums īsti nepārliecina, ka jaunā sistēma izskaudīs, piemēram, tādas piepelnīšanās metodes kā teātra mūzas kalpu Ojāra Rubeņa un Aivara Līņa izdomāto savstarpējo konsultēšanos par 2000 latiem katram. Tas nedod atbildi uz jautājumu, vai sabiedriskajā sektorā tiks izbeigta atalgojuma sistēma, kas ļāva nule kā apcietinātajam Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas saimnieciskajam direktoram Aivaram Lisenko algas izteiksmē būt pāris reižu «vērtīgākam» nekā augstākās klases ķirurgam, lai gan atbildību par pilošu krānu salabošanu laikus pat lielā slimnīcā jau nu nekādi nevar salīdzināt ar atbildību par pacienta dzīvību. Saistībā ar Bērnu slimnīcu aizturēto personu loks ļauj izdarīt diezgan vienkāršus secinājumus par aizturēšanas iemesliem, un tiem ir ļoti cieša saistība ar valsts budžeta līdzekļu neekonomisku un nelietderīgu tērēšanu. Tādēļ būtu ļoti interesanti uzzināt, uz cik ilgu laiku ir atlikta nodoma vēstulē SVF minētās apņemšanās ar likumu noteikt efektīvas sankcijas par valsts naudas līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu izpilde, jo vairāk tādēļ, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja budžets nākamgad plānots pat zemāks par 2005.gada līmeni!
Iespējas uzlabot nākamā gada budžeta projektu vēl ir, taču svarīgi, lai ikviens otrajā lasījumā iesniegtais priekšlikums tiktu vērtēts sistēmiski. Gadiem ilgi deputāti ar tā brīža valdību svētību dalīja tā dēvētās jumta naudas pat nepainteresējoties, vai skola, kam tiks mainīti logi, pēc pāris gadiem vēl vispār pastāvēs. Šādas budžeta plānošanas rezultāti ir labi redzami tagad, kad atklājas, ka slimnīcas, kas nesen izremontētas, ir jāslēdz, bet pirms pāris gadiem par lielu naudu iegādātā smalkā aparatūra tā arī stāv neizpakota un apputējusi, jo slimnīcā nav bijis neviena speciālista, kas prastu ar to strādāt.