Vienlaikus ar pilsētas galvas tradicionālā pienākuma izpildi - Ziemassvētku egles izvēlēšanos, pirmdien ārzemēs startēja zīmola Live Rīga ietvaros rīkotā reklāmas kampaņa, kuras viens no centrālajiem motīviem ir pasniegt pilsētu kā Ziemassvētku eglītes tradīcijas dzimšanas vietu. Igauņi gan apgalvo un viņu rīcībā esot dokumentāli pierādījumi, ka eglīte pirmo reizi iedegta tieši Tallinā 1441.gadā - teju 70 gadu ātrāk. Taču kaimiņu pozīcijas sašķoba apstāklis, ka avotos minētais koks nav atšifrēts.
Kamēr nav noskaidrots, kurai no pusēm taisnība, N.Ušakovs neuzskata, ka Rīga ar savu eglītes stāstu māna ārzemju viesus. «Tas [notikums] stipri iespējams bija tieši Rīgā, līdz ar to par tūristu maldināšanu es nerunātu.»
Vai eglīti (sa)dedzināja?
Rātsnama bruģī iestiprinātā plāksne teic, ka pirmo reizi pasaulē eglīte rotāta Rīgā 1510.gadā. Skaista leģenda vēsta, ka minēto eglīti esot iededzis pats baznīcas reformētājs Mārtiņš Luters. Dzīvodams Latvijā, viņš gājis cauri piesnigušam Pierīgas mežam un priecājies, kā mēness un zvaigžņu izgaismotajā mežā spīguļo egļu skujiņas. Tad viņš iedomājies šo prieku Ziemassvētkos uzdāvināt bērniem, nocirtis vienu eglīti, aiznesis mājās un izrotājis ar svecītēm, kas liesmojušas kā mazas zvaigznītes. Taču M.Lutera dzīves gājums neliecina, ka 1510.gadā viņš būtu varējis atrasties Rīgā, jo no 1505.gada līdz 1512.gadam viņš uzturējās Vācijā augustīniešu klosterī.
Šī gadsimta sākumā teiku par Rīgas egli viens no pirmajiem sāka popularizēt ASV uzņēmējs, organizācijas Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš vadītājs Džeisijs Kols, kurš teicies vēsturiskos dokumentos atradis liecības, ka tajā pašā 1510.gadā Rīgas amatnieki eglīti izrotājuši ar papīra ziediem. Vēsturnieki savukārt uzskata, ka šādu leģendu varēja radīt Melngalvju nama dokumentos atrodamais 1510.gada Vastlāvju svinību apraksts, kuru pēdējā dienā, iespējams, sadedzināta svētku egle. «Vienīgais, ko mēs varam droši apgalvot saskaņā ar arhīva datiem, tas ir gads, kad visi rīdzinieki aicināti kopā svinēt ziemas saulgriežus,» apšaubot versiju par eglītes iedegšanu, Dienai 2002.gadā sacīja Melngalvju nama izpilddirektora vietniece zinātniskajā darbā Māra Siliņa.
Pamats lepoties
Pēc britu laikraksta The Times publikācijas pagājušajā nedēļā, kurā apskatīti 20 labākie Ziemassvētku tirdziņi, izskanēja, ka 1441.gadā pirmo pirmo Ziemassvētku eglīti uzstādīja Tallinā. Tiesa, neapgāžami pierādījumi nav arī mūsu kaimiņiem. Dokumentos teikts, ka tajā gadā Ziemassvētkos notikusi dziedāšana un dejošana ap koku pilsētas laukumā, taču, kas tas par koku, netiek minēts. Igauņu vēsturnieks Juri Kūskemā Dienai pauž pārliecību, ka tā bija egle, jo vēlākajos gados tās rakstos ir pieminētas. J.Kūskemā uzsver, ka lielajās Eiropas pilsētās Ziemassvētku eglīšu rotāšana notikusi gadsimtus vēlāk, tādēļ «mēs tallinieši un rīdzinieki varam pacelt galvas, ka mūsu eglītes bijušas daudz agrāk.»
Par eglītes pušķošanas tradīcijas sākumu parādās arī citas ziņas, piemēram, jau 1419.gadā Švarcvaldē Freiburgas beķeru brālības biedri Svētā Gara slimnīcā esot «izrotājuši kociņu ar āboliem, krāsotiem riekstiem, piparkūkām un krāšņiem vizuļiem».
«Kādus gan dokumentālus pierādījumus par pirmo egli var sniegt Tallina, Rīga vai Parīze? Egle ir klišeja, neatkarīgi no tās lieluma, vecuma un citiem parametriem,» atzīmē Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols. Tādēļ viņš ir pārliecināts, ka «Rīgas reklāmas veidotājiem ir jāmetas cīņā, jo tieši tagad ir pateicīga augsne, lai turpinātu stāstu.» Arī N.Ušakovs min, ka galvenais nav dokumentāli pierādījumi, bet pārliecība.