Diena viesojas Līgatnes novada domē pusdienlaikā, kad tās priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) tikko atgriezies no talkas - kopā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (NA) notikusi simboliska Līgatnes upītes sakopšana. «Mēs, Līgatnes iedzīvotāji, varam būt ļoti pateicīgi, ka mums ir Gaujas Nacionālais parks - gan dabas, gan vēsturiskā zona. Visa šī teritorija ir ainaviski augstvērtīga. Ja veiktu Latvijas ainavisko kartējumu, Līgatne noteikti būtu saraksta augšgalā,» lepojas A. Šteins un uzsver, ka, pateicoties GNP dabas entuziastu politikai XX gadsimta deviņdesmitajos gados, kad daudzas ainaviski vērtīgas teritorijas Latvijā tika degradētas neprasmīgas saimnieciskās darbības un nesakārtotas likumdošanas dēļ, Līgatne tika pasargāta. Pašvaldība regulāri sadarbojas ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) un, veidojot teritorijas attīstības plānus, akcentē dabas vērtības kā prioritāti.
Var arī nopelnīt
A. Šteins uzskata, ka dabas retumu un ainaviskas vides resursus var izmantot sabiedrības labā, turklāt ne tikai tādiem īstermiņa mērķiem kā, piemēram, māju būvniecība, bet arī ilgtermiņā un kontekstā ar dabas aizsardzības aktualitātēm pasaules mērogā. «Faktiski uzņēmējdarbībai Līgatnē nav nekādu ierobežojumu, vienkārši katrai lietai ir sava vieta. Līgatnes novadā kopumā ir gan īpaši saudzējamās un kultūrvēsturiskās teritorijas, gan arī industriālā Augšlīgatne, kur ir pievedceļi un dzelzceļš. Ir arī lauksaimnieciskās teritorijas. Rūpniecību neattīstīsim tur, kur tai nav jābūt, - Līgatnes pilsētā -, bet Augšlīgatnē gan - laipni lūdzu. Vienmēr var atrast veidu, kā gan saglabāt dabas un vēsturiskās vērtības, gan arī pelnīt naudu,» apgalvo Līgatnes novada domes priekšsēdētājs.
Pašvaldības vadītājs esot novērojis, ka nereti gan paši uzņēmēji, gan politiķi vīpsnā par iespēju attīstīt ienesīgu tūrisma industriju Latvijā un uzskata, ka tā var veiksmīgi pastāvēt vien siltajās dienvidu valstīs. Taču Latvijai ir potenciāls attīstīt ekotūrismu, pēc kura pasaulē rodas aizvien lielāks pieprasījums. «Latvijas kontekstā, izņemot pēdējos trīs četrus gadus, neesam skatījušies uz tūrisma nozari kā industriju, bet tūrisms ir nozare ar ļoti lielu pievienoto vērtību. Iespēju ziņā tūrisms ir nākamais aiz naftas ieguves. Taču tūrismam ir jāstrādā kā industrijai, nevis fragmentāri - pēc principa: «Atrodam akmeni un braucam skatīties.» Iedzīvotājiem, sabiedrībai, uzņēmējiem un valstij kopumā nepieciešama vienota stratēģija, kā mūsu dabas un kultūrvēsturiskās bagātības var pelnīt naudu īstermiņā un ilgtermiņā,» skaidro A. Šteins.
Līgatnes novadā esot izdevies attīstīt veiksmīgus projektus, piemēram, izveidots papīrfabrikas vēsturiskā centra tūrisma takas maršruts, tajā atrodas vienīgais šāda veida industriālais koka apbūves ansamblis Eiropā. Projekts ir tikai sākuma stadijā, bet jau dažu gadu laikā apmeklētāju skaits pārsniedz 100 000 cilvēku.
«Tie ir reāli skaitļi, reāls ir arī ieguvums vietējiem iedzīvotājiem, kas sniedz tūrisma pakalpojumus,» priecājas A. Šteins. Protams, apmeklētāju iecienīti ir dabas objekti - leģendārā Gaujas senleja, tūrisma dabas takas, iežu atsegumi.
Ierasts, ka brīvdienās uz Līgatnes novadu atpūsties atbrauc viesi no Rīgas un tālākām Latvijas vietām un pavada te vidēji vienu dienu, taču sadarbībā ar uzņēmējiem pašvaldība plāno attīstīt projektus, kas piesaistītu dabas un aktīvas atpūtas cienītājus uz trim četrām dienām.
«Pasaulē ir daudz labu piemēru, kā, pārdomāti attīstot tūrisma industriju, nevis tikai ierakstot bukletā informāciju par vienas simtgadīgas kļavas apskates iespējām, piesaistīt naudu,» izpētījis A. Šteins.
Pašvaldība tūrisma jomas attīstīšanā Līgatnes novadā darbojas aktīvi un ir iesaistīta arī biedrībā Līgatnes upes saimnieki. Šīs biedrības darbības rezultātā realizēti svarīgi projekti, piemēram, zivju ceļa izbūve. Vēl jāpiebilst, ka septiņas Gaujas upes baseina pašvaldības iesaistījušās Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrībā, kurā, cerams, laika gaitā iesaistīsies visas šīs upes reģiona pašvaldības. Mērķis ir attīstīt tūrismu kā saimniecības nozari, izmantojot tos dabas resursus, ko sniedz Gaujas upes baseina specifika. «Kad Skandināvijas upēs lašu ķeršanas sezona beidzas, mums tā sākas un tūristi ir laipni aicināti pie mums. Ir angļi, kas lašu ķeršanai atvēl ap 10 000 eiro gadā, tātad iespējas pelnīt mums ir tepat zem kājām, vienkārši līdz šim neesam gana mērķtiecīgi strādājuši šajā virzienā,» uzskata Līgatnes novada pašvaldības vadītājs. Lai tūristiem būtu interesanti, jābūt dabas pirmreizīgumam, tādēļ pašvaldība ir ieinteresēta sadarboties ar dabas aizsardzības iestādēm.
Sava vieta rūpniecībai
Līgatnes novadā notiek arī uzņēmējdarbība, piemēram, Augšlīgatnē darbojas starptautiska mēroga māju būvniecības rūpnīca, un vēl pirms pāris gadiem Līgatnē darbojās papīrfabrika. A. Šteins stāsta, ka šogad papīrfabrikai apritēs 200 gadu, savukārt ražošana papīrfabrikā jau vairāk nekā gadu nenotiek, jo jaunie īpašnieki vēl meklējot potenciālos investorus.
«Diemžēl papīrfabrikas tehnika ir no XX gadsimta sešdesmitajiem septiņdesmitajiem gadiem un nav konkurētspējīga pašreizējā situācijā. Taču nākotnē raugāmies cerīgi. Pat ja neatjaunosies ražošana, papīrfabrika kā kultūrvēsturiska vērtība mums paliks, mēs neļausim to sabojāt. Fabrika un tās ciemats ar ēkām, tai skaitā dzīvojamām mājām, ir unikāla arhitektūras kompozīcija,» bilst A. Šteins un norāda: «Līdzīgas problēmas savulaik bija ar metalurģijas ciematu Fiskar Somijā, kur beidza pastāvēt rūpniecība. Ciemats pārstrukturējās un kā unikāls mākslas un kultūrvēstures objekts pasaulē nes vairāku miljonu eiro peļņu.»
Izpratne aug
Pēdējās desmitgadēs sabiedrības kopējais viedoklis par dabas aizsardzību mainās. Pirms 20 gadiem ne vienam vien ierobežojumi likās kā apgrūtinājums, savukārt šobrīd cilvēki saprot, ka dabas vērtības jāsargā. A. Šteins, runājot par Līgatnes pilsētas teritoriālplānojumu, uzsver - tajā paredzēta ekonomiskā attīstība, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Jaunais teritoriālplānojums ir detalizēti, līdz sīkumiem izstrādāts - kur ko drīkst vai nedrīkst darīt. Piemēram, tādu šķietamu sīkumu kā mājas būvniecība ainaviskā vietā pavada norādījums, ka mājas kore nedrīkst augstumā iet pāri kalna korei. A. Šteins ir pārliecinājies, ka var atrast kopsaucēju sabiedrības vajadzībām un vides interesēm. Palīdzot arī DAP.
«Skaļupes teritorija ar Rehabilitācijas centru Līgatne un padomju bunkuri bija dabas lieguma zonā, kurā nevar neko attīstīt, bet bez darbības šis reģions nomirs, tādēļ bija nepieciešams rast risinājumu, lai ilgtermiņā tur būtu iespējams veikt uzņēmējdarbību. Sēdāmies pie sarunu galda un likām viedokļus kopā - no uzņēmēju, pašvaldības un dabas aizsardzības organizāciju pārstāvju skatpunkta. Bija skaidrs, ka zonējums jāpamaina - ja nav dabas lieguma, bet ir ainavu aizsardzības zona, uzņēmumi var darboties. Saprotam taču paši, ka nebūvēsim deviņstāvu debesskrāpi, nodarot kaitējumu savai tuvākajai apkārtnei un videi, kas līdz ar to kļūs nevērtīgāka. Panākot kompromisu, neesam ierobežoti attīstībā un arī zinām, ka saimnieciskā darbība nenodarīs ļaunumu biotopiem un dabai,» stāsta pašvaldības vadītājs.
Trūkst vienotas politikas
Lokālas grūtības iespējams pārvarēt, bet pašvaldības vadītājs apgalvo, ka problēmas rada tas, ka valstī nav ilgtermiņa politikas tūrisma kā industrijas attīstībai. Pašvaldības īpašumā ir jau minētais Rehabilitācijas centrs Līgatne, ko tā cenšas uzturēt. A. Šteins uzskata, ka medicīnas tūrisms ir pieprasīta industrija ar milzīgu potenciālu un to vajadzētu regulēt programmai valstiskā mērogā. Kūrortpilsētu asociācija veikusi pētījumus un secinājusi, ka nepieciešams apvienot dažādu medicīnas un rehabilitācijas iestāžu piedāvājumus vienotā blokā un izveidot globālu piedāvājumu ar vienotu mārketingu. «Nauda būtu pieejama no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Diemžēl Latvijā valdības mērogā trūkst ilgtermiņa politikas un izpratnes. Igaunija un Lietuva aizgājusi mums daudzus soļus priekšā, un vilcinoties mēs nepaņemam naudu, kas mums ir tepat blakus,» uzskata A. Šteins.
Kā vienu no kavēkļiem produktīvai konkrētās pašvaldības attīstībai Līgatnes novada domes priekšsēdētājs min arī savulaik neapdomīgi notikušo privatizāciju, kad ļauts iegādāties dzīvokļus vēsturiskajā Līgatnes koka apbūvē. Divdesmit divām koka mājām nepieciešama restaurācija, taču, tā kā īpašumi ir privāti, ļoti sarežģīti būtu piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības struktūrfondiem, savukārt pašiem iemītniekiem naudas atjaunošanai nav.
Sadarbības piemērs
DAP ar Līgatnes novada pašvaldību gadu gaitā izveidojusies ļoti sekmīga sadarbība, atzīst gan DAP Vidzemes reģionālās administrācijas (VRA) vadītājs Rolands Auziņš, gan DAP VRA Dabas aizsardzības daļas vecākais eksperts Jānis Krūmiņš.
Pēdējos gados kopīgi īstenoti vairāki abām pusēm svarīgi projekti. DAP pārstāvji uzteic pašvaldības vadītāja atvērtību dialogam un personīgu iesaistīšanos sarunu un risinājumu meklēšanā, kas vienlīdz svarīgi gan DAP, gan pašvaldībai un tās iedzīvotājiem. Piemēram, sākot projektu par dabas tūrisma infrastruktūras attīstību Līgatnē, DAP speciālisti tika iesaistīti jau idejas stadijā, nevis pie skiču vai projekta apspriešanas, kas vērtējama kā ļoti pozitīva prakse, lai savlaicīgi novērstu jebkādu risku attiecībā par ietekmi uz dabas vērtībām. Tāpat DAP uzsver sekmīgo risinājumu saistībā ar Līgatnes pārceltuvi, jo izdevies vienoties par racionālāko un saimnieciski pieņemamāko tās darbības nodrošināšanu.
Tā kā Līgatnes pašvaldības teritorijā atrodas DAP tūrisma un vides izglītības infrastruktūras objekts - Līgatnes dabas takas -, R. Auziņš uzsver sekmīgo sadarbību vides izglītības pakalpojumu popularizēšanā. Tajā pašā laikā pašvaldība lieki neiejaucoties Līgatnes dabas taku darbībā. Sadarbība īstenota arī nelikumīgas makšķerēšanas novēršanā un pārkāpēju tvarstīšanā, kā arī teritoriju sakopšanā. Viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem projektiem, kurā iesaistījušies DAP speciālisti, ir konsultācijas par jaunā Gaujas tilta būvniecību. Respektēts arī DAP ekspertu viedoklis.