Esmu ilgus gadus strādājis Latviešu ģimnāzijā Minsterē, pirms tam arī Amerikā. Pētot, cik garš ir skolas mācību gads Vācijā, Amerikā un arī citās valstīs, kurās izglītības sistēma ir līdzīga mūsējai, redzēju, ka mūsu skolās mācību gada garums ir 169 dienas, bet citur tas ir vismaz 180 dienu. Šis dienu skaits nav noteikts tāpat vien, nejaušības dēļ - ir jāpaspēj apgūt katrā klasē paredzēto mācību programmu, turklāt tas jādara pakāpeniski, pārejot no viena «jaunuma» uz otru, uzzinātais ir «jānogulda» bērna atmiņā. Mums ir arī visīsākās stundas, tikai 40 minūtes, citur tās ir vismaz 45 minūtes. Pārāk īss mācību gads rada skolēnos sasprindzinājumu, reizēm neizdodas izbēgt no pārslodzes, jo Latvijā mācību gads ir par veselu mēnesi īsāks nekā daudzviet citur. Ja šo mēnesi pareizina ar divpadsmit mācību gadiem, var teikt, ka mūsu skolēni zināšanu apguvei zaudējuši divpadsmit mēnešus. Patiesībā tas ir paradokss - Latvijā skolēni arī mācās 12 klases, kā lielāko tiesu tas ir daudzviet, bet tajā pašā laikā mūsu bērni no skolas laika ir zaudējuši 12 mēnešus.
Saprotu, ka Latvijas izglītības sistēma ir bijusi spiesta stagnēt kopš 1945.gada, te nevarēja būt nekādu inovāciju, un es arī nesaku, ka Rietumu izglītības sistēma ir kaut kas īpašs. Tomēr Rietumos izglītības sistēma vairāk piemērojas laikmetam - agrāk arī citās valstīs skolas brīvdienas bija no 1.jūnija līdz 1.septembrim, jo bērniem vajadzēja palīdzēt lauku darbos. Latvijā laukos bērni jau sen vairs nav nepieciešamais darbaspēks, bez kura zemnieki nevar iztikt. Patiesībā garajās vasaras brīvdienās bērniem īsti nav, ko darīt.
Apkopojot novērojumus un praksē gūtās atziņas, secināju, ka izglītības kvalitāte tikai iegūtu, ja mācību gads tiktu pagarināts. Ziemā brīvlaiku varētu pagarināt, tādējādi tumšajā un aukstajā laikā ietaupot arī naudu apgaismošanai un apkurei, jo skolas telpās bez bērniem gaisa temperatūra drīkst būt zemāka, nekaitējot ēkai un aprīkojumam. Pašreizējos spiedīgajos apstākļos katrs ietaupīts lats lieti noderēs, tāpat kā tas noderēs arī vēl pēc pieciem un desmit gadiem.
Skaitļi un fakti
Tātad mācību gada garumu mainīt nav tik sarežģīti, kā varētu likties. Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu Latvijā mācību gada garumu vispārējās izglītības mācību iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās mācību programmas, nosaka Ministru kabinets. Pašlaik pamatizglītības iestādēs mācību gads ilgst: 1.klasei - 34 nedēļas; no 2. līdz 8.klasei - 35 nedēļas; 10. un 11.klasei - 45 nedēļas; 12.klasei - 38 nedēļas.
Mācību gads mums sākas 1.septembrī, rudens brīvdienas ir vienu nedēļu oktobra beigās, Ziemassvētku brīvdienas ir divas nedēļas, un pavasara brīvdienas - viena nedēļa Lieldienu laikā. Eiropas valstīs vidējais mācību gada garums ir 180-182 dienas, bet Latvijā tās ir 169 dienas. Tātad ziemā skolēniem jau ir divu nedēļu ilgs brīvlaiks. Ziemas vidus ir vistumšākais gadalaiks, kad bērni ir neizgulējušies, bieži slimo. Slimošanas un arī to vecāku dēļ, kuriem ir ziemas atvaļinājums, lai dotos slēpot, skolēnu skaits ir nepietiekams kvalitatīvam mācību procesam visiem. Lai celtu izglītības kvalitāti un ietaupītu ievērojamus finanšu līdzekļus uz apkures un elektroenerģijas apmaksas rēķina, manuprāt, ir vērts apsvērt 180 dienu garu mācību gada ieviešanu Latvijas skolās. Ierosinu 1.mācību semestri no 20.augusta līdz 15.decembrim, bet 2.semestri - no 15.janvāra līdz 20.jūnijam.
Lai aprēķinātu, cik lieli varētu būt ietaupījumi uz elektroenerģijas un apkures rēķina, pēc nejaušības principa tika izraudzītas sešas Rīgas vidusskolas.
Ietaupījums elektroenerģijas patēriņa apmaksai šajās sešās vidusskolās, ja ziemas brīvlaiks būtu no 15.decembra līdz 15.janvārim, decembra brīvlaikā būtu aptuveni 6810, bet janvāra brīvlaikā - 6430 latu. Izmantojot elektroenerģiju tikai tehniskajām un administrācijas vajadzībām, brīvlaikā varētu ietaupīt aptuveni 90% no maksājuma par elektroenerģiju, tātad 6129 latus decembrī un 5787 latus janvārī.
Ietaupījums apkures apmaksai šajās sešās vidusskolās, ja ziemas brīvlaiks būtu no 15.decembra līdz 15.janvārim, decembra brīvlaikā būtu aptuveni 28 647 lati, bet janvāra brīvlaikā - 32 400 latu. Apkurinot brīvlaikā skolas «dežūrrežīmā», ietaupījums varētu būt aptuveni 70% no maksājumiem par apkuri: decembrī tas varētu būt 20 052 lati, bet janvārī - 22 680 latu.
Tātad kopā ietaupījums sešām skolām ziemas brīvlaikā varētu būt 54 648 lati. Uz vienu skolu vidēji tiktu ietaupīti 9108 lati. Ja šo skaitli pareizina ar 846 Latvijas skolām, kopā tas dotu 7 705 368 latus. Ja vēl pievieno 1035 pirmsskolas, kopējais skolu ietaupījums mācību gada laikā būtu aptuveni 10 000 000 latu.
Vajag diskutēt
Protams, mani aprēķini ir aptuveni, jo visu skolu elektroenerģijas un siltuma patēriņš nav vienāds, ko labi parāda jau šo sešu skolu salīdzinājums. Tāpat arī labi apzinos, ka 1.septembris pie mums ir gandrīz svēta lieta un ir iegājies tā, ka skolotājiem atvaļinājums pienākas tikai vasarā. Man ir nācies arī dzirdēt jautājumus, ko lai aukstajā un slapjajā ziemā bērni dara, ja neiet uz skolu. Vēl vairāk: skolotāji saka, ka ir bērni, kuriem mājās ir auksti, un ir pirmklasnieki, kuru vienīgā ēdienreize ir skolas brīvpusdienas. Domāju, ka ietaupītā nauda ļautu organizēt trūcīgāko ģimeņu bērniem skolu kopējās dienas nometnes, un nauda no ietaupījumiem arī tad vēl paliktu pāri. Katrā ziņā ir vajadzīga tikai labā griba, un šīs problēmas būtu atrisināmas. Gribu arī teikt, ka ģimenei tomēr pašai ir atbildība par bērna audzināšanu, un nevar būt tā, ka mācību gada garumu nemaina tikai tāpēc, ka vasarā par nepieskatītajiem un apkārt klejojošajiem bērniem ir mazāk raižu. Galu galā bērnus audzina vecāki, un skolai par tiem nav jāuzņemas pilna atbildība gandrīz visa gada garumā. Par 1.septembri varu teikt, ka mācības var sākt agrāk, bet Zinību dienu var svinēt tāpat kā vienmēr. Katrā ziņā daudzviet tā nav traģēdija, ka bērni mācības sāk jau augustā.
Protams, ierosinājums pagarināt mācību gadu ir apspriežams un diskutējams, jo ieradumus, kas pārtapuši tradīcijā, ir grūti mainīt. Varu vien piebilst, ka vairākas vidusskolas Rīgā un ārpus tās jau ir interesējušās par šo ierosinājumu un apgalvo, ka būtu gatavas šādam pilotprojektam nākamajā mācību gadā.