EM norāda, ka «mērķis ir panākt, lai likums stājas spēkā no 2013. gada 1. janvāra, un tad centralizētā pārvaldības institūcija varētu sākt strādāt 2013. gada otrajā vai trešajā ceturksnī». Jaunveidojamās institūcijas budžets būs aptuveni 400 tūkstoši latu gadā, tajā strādās ap 15 darbinieku, bet šīs iestādes ietekmīgo vadītāju uz sešiem gadiem amatā iecels valdība. Superiestādes šefu Valsts kanceleja (VK) sāks meklēt pēc tam, kad stāsies spēkā Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības likums. Visticamāk, vadītājs šogad vēl netiks atrasts, prognozē VK Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska, ņemot vērā, ka par jauno likumu vēl gaidāmas plašas diskusijas.
Atjaunos padomes
Valstij piederošā akciju sabiedrība Latvenergo jau ilgāku laiku ir lielākais uzņēmums Latvijā (koncerna aktīvu vērtība 2011. gada beigās - 2,28 miljardi latu), taču pretēji līdzīgu uzņēmumu darbam privātajā sektorā to pārvalda tikai valde bez padomes pārraudzības (to likvidēja 2009. gadā). EM uzskata, ka Latvenergo gadījumā padome noteikti būtu atjaunojama, līdzīgi tas varētu būt arī ar citiem lielajiem uzņēmumiem. Arī Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss, kurš pats pārstāv akcionāra intereses vairākās kapitālsabiedrībās, uzskata, ka lielajos uzņēmumos padomes noteikti jāatjauno. «Teikšu godīgi - es varu izvērtēt lēmumu likumību, finanšu lietas, taču stratēģisko plānošanu katra uzņēmuma specifiskajā darbības nozarē ne,» saka A. Matīss. Viņš uzsver, ka padomes noteikti nebūtu jāatjauno nelielos uzņēmumos.
EM izstrādātajā likumprojektā padomju atjaunošana būšot iekļauta ieteikuma formā. Ieteikums attiecas uz uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 15 miljoniem latu gadā, vidējo darbinieku skaitu virs 50 un bilances kopsummu virs trim miljoniem latu, norādīts koncepcijā par centralizētās pārvaldības institūcijas (CPI) modeļa ieviešanu. Tieši CPI būs atbildīga par padomes locekļu kandidātu datubāzes veidošanu, lielajos uzņēmumos padomēs varēs strādāt līdz septiņiem, pārējos - līdz pieciem cilvēkiem un pretēji agrāk izplatītajai praksei, kad daži «profesionāļi» par darbu padomē nopelnīja algu gan sev, gan partijai, tagad noteikts, ka viens cilvēks nedrīkstēs strādāt vairāk kā trijās padomēs.
Negrib atdot
Ap 140 uzņēmumu, kas pilnībā vai daļēji pieder valstij, šobrīd ir izkaisīti 11 ministriju atbildībā, lielākie un nozīmīgākie (arī problemātiskākie) vēsturiski nonākuši EM (Latvenergo, Lattelecom, LMT u. c.) un SM (Latvijas dzelzceļš, airBaltic, lidosta Rīga u. c.) saimniecībā. Skaitliski visbagātākā ir Labklājības ministrijas (LM) pārraudzībā esošā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), kam pieder nelielas akciju daļas 62 uzņēmumos - tās tiek palēnām pārdotas, ņemot vērā niecīgo dividenžu apjomu, ko valsts no šiem ieguldījumiem ir guvusi (ap 38 tūkstošiem latu par 2011. gadu). Kopumā no visiem saviem ieguldījumiem dažādos uzņēmumos valsts pērn saņēma dividendes 115,5 miljonu latu apjomā, no kā lauvas tiesu samaksāja Latvijas valsts meži (Ls 51,7 miljoni un Latvenergo (Ls 35 miljoni).
Ministrijas šobrīd pārvērtē savus īpašumus, un līdz oktobra beigām tām Pārresoru koordinācijas centrā jāiesniedz savs redzējums par kapitālsabiedrību iespējamo nonākšanu CPI vai palikšanu ministrijas pašas atbildībā. Turpmāk arī ministriju pārziņā esošajiem uzņēmumiem nozīmīgi finanšu un pārvaldības jautājumi būs jāsaskaņo ar CPI un otrādi - no ministrijām netiks atrauti ar to nozares specifiku saistīti jautājumi, ko risina valsts kapitālsabiedrības, skaidro EM Juridiskā departamenta direktora vietnieks Kaspars Lore. Būtiska atšķirība starp valsts uzņēmumiem nākotnē būs balsošanas tiesības akcionāru sapulcēs - centralizētajiem uzņēmumiem šādas tiesības būs CPI, bet pārējiem saglabāsies līdzšinējā kārtība, kad valsti uzņēmumā pārstāv attiecīgās ministrijas ierēdnis.
Konkrētu lēmumu par tālāko rīcību ar saviem uzņēmumiem no Dienas aptaujātajām desmit ministrijām pašlaik pieņēmušas piecas. EM ir gatava CPI nodot Latvenergo, Latvijas Nacionālo metroloģijas centru, Rīgas siltumu un Latvijas gāzi. Privatizācijas aģentūru ministrija plāno likvidēt, bet Latvijas Garantiju aģentūru iecerēts integrēt jaunveidojamajā attīstības finanšu institūcijā. Kultūras ministrija, kuras pārziņā ir 14 uzņēmumu (teātri, orķestri, Opera), norāda, ka neplāno izmaiņas šo kapitālsabiedrību statusā. LM, kura ir kapitāla daļu turētāja VSIA Šampētera nams, no šī uzņēmuma atteikties negrib.
Veselības ministrija savu kapitālsabiedrību (galvenokārt tās ir veselības aprūpes iestādes) statusu mainīt negrib, jo «veselības aprūpes iestādes nedarbojas komerciālu mērķu vadītas». Arī SM uzskata, ka tādi infrastruktūras uzņēmumi kā, piemēram, Latvijas dzelzceļš CPI nebūtu iekļaujami. «Lai realizētu nozares politiku, mums vajadzīga ietekme pār attiecīgo uzņēmumu,» - tā A. Matīss. Tieslietu ministrija uzskata, ka tās pārziņā būtu jāsaglabā VAS Tiesu namu aģentūra.
Sākot darbu pie koncepcijas, EM prognozēja, ka CPI varētu nodot aptuveni 70 uzņēmumu kapitāla daļas. Paredzams, ka uzņēmumu pārņemšana notiks pakāpeniski - nākamā gada laikā. Gala lēmumu par uzņēmumu pārvaldību pieņems valdība.