Fantastiskā iela
Tiem, kam šķiet, ka ziemā ielu basketbolu neviens nespēlē, der iegriezties Skonto hallē, kur notiek Raimonda un viņa domubiedru rīkotie Ghetto Basket turnīri, kas arī sniegā un salā ik nedēļu spēj sapulcināt ap 2500 cilvēku, starp kuriem ir 80-100 spēlētāju komandu.
Ghetto Basket izauga no pagājušajā vasarā sāktas idejas pašu priekam. «Ekonomiskās situācijas dēļ daudzi draugi bija depresīvi, daudziem nekas negāja. Izdomājām - pietiek gausties, savācamies vismaz basketbolu uzspēlēt.» Draugu turnīrs sāka strauji augt, vairāki turnīri tika organizēti arī citās Latvijas pilsētās. «Unikāls pasākums -nulle ieguldījuma, bet atsaucība milzīga,» Raimonds rezumē. Ziemā gan vajadzīgas telpas, tāpēc izdevumu un pūļu vairāk. Toties parādījušies sponsori, arī brīvprātīgi palīgi. Ielu basketbola pasākums arī papildināts ar ielu futbolu, ielu dejām, ielu vingrotājiem. «Galvenā doma ir apvienot visas ielu kultūras. Var, protams, spriest, ka uz ielas viss ir slikti, tur pīpē un dzer, bet patiesībā tā ir fantastiska vieta, kur jauniešus savākt kopā, lai viņus organizētu kādam pareizākam ceļam. Ielu kultūra - tie nav dzīvnieki, bet normāli cilvēki, kam patīk demokrātiska vide, kur neviens nevienam neko neuzspiež,» Raimonds klāsta.
Ghetto Basket organizē biedrība Streetbasket, kur Raimonds ir valdes priekšsēdētājs, taču labā roka tai ir jauniešu organizācija Avantis. Kad pirms gada Raimonds atnāca ciemos pie paziņas Ilonas Bičevskas, Avantis direktores, un izstāstīja viņai savu ieceri izveidot ielu basketbolam veltītu mājaslapu, kas būtu šī sporta veida «draugiem.lv», sākās sadarbība, kuras pirmie rezultāti bija trīs pasākumi Streetbasket - Extreme, kas vasarā apvienoja ielu basketbolu un ekstrēmos sporta veidus.
Primāts iziet dzīvē
Basketbolu Raimonds pats spēlē kopš piecu gadu vecuma, spēlējis arī U-16 un U-18 izlases pamatsastāvā, taču profesionālo sportu uzskata par nežēlīgu vidi, kurā atgriezties negribas. «Uzskatu, ka manā dzīve tas laiks bija vistrakākais - biju pilnīgs primāts. Tev nav ne spēka, ne laika pēc treniņiem kaut kur aiziet, padarīt ko citu. Tāda šaura pasaulīte, kas tevi sociāli norobežo,» Raimonds stāsta. Kad ārsti viņam atklāja problēmas ar sirdi, kas vēlāk gan izrādījās kļūda, lielais basketbols palika pagātnē. «Bija skaidrs, ka var dzīvot arī citādi. Un citādi varbūt ir pat interesantāk.»
Patstāvīga dzīve Raimondam sākās 18 gadu vecumā, kad «senči piegrieza skābekli. Tēvs uzdāvināja instrumentu kasti un teica: ja neesi muļķis - izdzīvosi». Pirms tam Raimonds bijis nevaldāms, izceļojies pa astoņām skolām, un arī tagad uzņēmējdarbības vadības studijas RSEBAA, par spīti pūliņiem un gribēšanai, viegli nevedoties. «Man labāk sanāk mācīties praksē. Parunājos ar 10 cilvēkiem un uzzinu, kā un ko darīt labāk.»
Darba gaitas Raimonds sāka kā nekustamo īpašumu mākleris, taču, būdams «pavisam zaļš», izturēja tikai dažus mēnešus, paralēli tam vadāja no Itālijas drēbes, tirgoja. Darbojās arī tēva autoservisā, palīdzēja organizēt braucienus uz sacensībām, bija RE Autokluba menedžeris divos rallijreidos Lisabona-Dakara un neslēpj, ka nākotnē gribētu pabraukt arī pats. Kādā nekustamo īpašumu izstādē iepazinās ar cilvēku, ar kuru kopā izštukoja, ka baigais bizness ir celtniecība, vēlāk abi kopīgi nodibināja būvniecības firmu, kas dzīvību velk arī patlaban. Būvniecība gan Raimondam nepatīk. «Pastrādāju vienā brigādē, divās nedēļās uzdienējos līdz darbu vadītājam, bet man riebjas visi tie putekļi, tos varu izturēt tikai par lielu naudu,» viņš skurinās. Toties treknajos gados sapelnītais un iepirktā tehnika tagad noder ielu basketbola kustības virzīšanai. Pievēršanās šim lauciņam nāca neapzināti, pēc plīsušā būvniecības burbuļa izraisītas pusgada dīkstāves un depresijas. «Vienkārši sāku darīt.»
Salauzt stagnāciju
Patlaban ielu basketbols ir Raimonda ikdiena. Viņam ir konkrēts redzējums, kā šo sporta veidu attīstīt. «Iesim tālāk par Latviju, mēģināsim veidot vienotu sistēmu. Ir jau iestrādes kaimiņvalstīs,» puisis stāsta. Gribētos pietuvināt Eiropas ielu basketbolu ASV līmenim, kur tas pakāpi augstāks, bet Ghetto Basket turnīros - piesaistīt divreiz vairāk cilvēku. Šīs vasaras plāns ir sevi skaļi pieteikt. «Domāju, tagad ir pareizais brīdis to visu darīt, jo sporta skolas likvidē. Kaut kur jau tie cilvēki ies - lai nāk pie mums.» Raimonds apņēmies sporta vidē panākt lūzumu kopējā sistēmā, jo par pašreizējo sporta funkcionāru darbību, maigi sakot, nav sajūsmā. Viņaprāt, sporta pasākumos tiek ieguldīta liela nauda, bet stagnācijas dēļ rezultāts un publikas piesaiste ir niecīga. «Kamēr nenomainīsies paaudzes, nekas neattīstīsies. Var jau būt, ka man pašam pēc gadiem 20 teiks - nu, ko tas Elbakjans vēl te sēž!» Raimonds nosmaida. Pagaidām viņam vēl esot, kur augt, arī kļūdas, no kurām mācīties. «Nevaru strādāt, ja darbā nav emociju. Kamēr acis deg, tikmēr ir arī rezultāts. Un ielu basketbola kustību redzu vairāk kā sociālu projektu, nevis iespēju nopelnīt miljonu. Gribu parādīt, kā no nekā var uztaisīt kaut ko. Padarīt pasauli labāku,» Raimonds nevairās no patosa.