Pēdējā laikā Botāniskais dārzs arvien intensīvāk domā, kā attīstīt dažādas izglītojošās aktivitātes, tāpēc pavasarī pieņēma darbā iepriekš biedrībā Zaļā brīvība strādājušo Valteru, par kura pienākumiem kļuva gan ekskursiju vadīšana, gan tematisko mācību nodarbību veidošana, tajās ietverot iespēju dārzā pētīt augu pasauli dzīvajā. «Kad tā lieta aizgāja un bija skaidrs, ka ir labi, izdomājām veidu, kā paplašināt gidu štatu,» Valters stāsta, kā pamazām ekskursiju vadīšanai piesaistīti citi topošie biologi, par katru ekskursiju viņiem maksājot kā par gabaldarbu. Valters gidus tagad arī koordinē, un sadarbība ar studentiem Botāniskajam dārzam ļāvusi līdztekus jau ierastajām grupu ekskursijām sākt augustā piedāvāt arī regulāras ekskursijas ģimenēm, individuāliem apmeklētājiem un lielākām kompānijām katru piektdienu plkst. 19.30 un katru sestdienu plkst. 14.00 (tām gan arī ir jāpiesakās iepriekš).
Nesaki - es nezinu!
Patlaban, Valteru ieskaitot, Botāniskajā dārzā darbojas četri gidi no studentu vidus, taču tiek apmācīti jau nākamie, lai tiktu galā ar apmeklētāju pieplūdumu septembrī. Tieši septembris, tāpat kā maijs un jūnijs, dārzā ir aktīvākais ekskursiju periods, jo tad te vairumā ciemojas skolēni. Bez tiem daudz nāk arī ģimenes, pensionāri, Valters stāsta, ka drīzumā braukšot Grobiņas sociālais dienests ar apmēram 200 cilvēkiem - tad būs jāmobilizē viss gidu kolektīvs. Tāpat ir jūtams pieprasījums pēc piektdienas vakaru pasākumiem, tāpēc, iespējams, ekskursiju piedāvājums vēl tiks paplašināts.
Savas ugunskristības - pirmo ekskursiju - nupat kā novadījusi Lauma Veidemane, kura «biologos» šovasar beigusi 1. kursu. «Pavasarī biju uz rododendru ziedēšanu, un man Botāniskajā dārzā ļoti iepatikās. Teicu - cik te forši, es te gribētu strādāt! Pēc kāda laika kursabiedrene atsūtīja ziņu, ka Feisbukā ielikta informācija - dārzs meklē gidus. Likās - nu, tieši priekš manis! Pieteicos,» Lauma stāsta. Pirmajā ekskursijā viņai bijis tikai viens cilvēks, tomēr tas, kā studentei šķiet, ir pat grūtāk, jo viņam ir pastiprināta interese par visu un ļoti daudz jautājumu. Lauma atzīst, ka vēl uz visiem nespēj atbildēt, savukārt Valters piebilst - neskaidrās lietas var noskaidrot un pēcāk aizsūtīt jautātājam e-pastā. «Galvenais ir nekad neteikt - es nezinu, nevaru atbildēt. Vienmēr var iziet no situācijas,» viņš pamāca.
Līga Veismane, kura mācās «biologos» 3. kursā, gida ādā nonākusi pēc tam, kad Valters piezvanījis un pajautājis, vai nav vēlēšanās izglītot cilvēkus. Līgu gan motivējusi arī iespēja atrasties Botāniskajā dārzā - te visos gadalaikos ir skaisti. «Manuprāt, šī ir iespēja sevi pilnveidot,» viņa piebilst. Gan Līga, gan Lauma teic, ka dārza apgūšana, lai prastu par to pastāstīt citiem, prasa nopietnu piepūli, jo informācijas apjoms ir ievērojams. «Ja ikdienā te nestrādā kā dārznieks, tad visu pat nevari zināt, jo te ir milzīga augu daudzveidība,» Lauma uzskata.
Grūti aizraut visus
Mācoties jaunie gidi Botānisko dārzu izstaigā krustu šķērsu, paši sev norunājot ekskursijā stāstāmo, bet, kad klāt īstie apmeklētāji, tad cenšas izcelt to, kas viesiem varētu likties vissaistošākais. «Lai cilvēkiem būtu kaut kas jauns, lai kaut kas pārsteigtu,» saka Lauma.
Līga līdz šim vadījusi divas ekskursijas - ar pensionāriem no Saldus bijis vienkāršāk, jo visi bijuši vienā vecumā, bet smagāk gājis piektdienas vakara ekskursijā, kad sanākušas gan ģimenes ar bērniem, gan pusaudži, gan cilvēki pusmūžā. «Ir grūti visus vienlaicīgi aizraut. Manuprāt, mazajiem bērniem es apniku,» Līga spriež. Viņai šajā procesā tomēr vislabāk patīk saskarsme ar cilvēkiem un izdevība pastāstīt viņiem ko tādu, ko viņi agrāk nav zinājuši. Tāpat Līgai liekas - lai arī bērnu uzmanība nav noturīga, viņiem dārzā ir interesantāk, nekā par tām pašām lietām mācoties skolā. «Es ekskursijās koncentrējos uz to, kas dārzā tobrīd ir skaists, kas piesaista skatu, rada interesi un arī vēlmi atnākt vēl kādreiz,» viņa saka.
Gida darbs Botāniskajā dārzā, kaut arī ir ar bioloģiju saistīta nodarbošanās, neļauj izvērsties tieši savā specializācijā. Lauma kā iesācēja vēl nav izšķīrusies par kādu konkrētu virzienu, savukārt Līga vairāk specializējas botānikā, it īpaši - pelēkajās kāpās. Valters, kurš «biologos» šovasar pabeidzis maģistrantūru, - mežos. Viņš gan neredz šķēršļus ar laiku dārzā izveidot mācībstundas, kas sasauktos ar pašu gidu profilu.
Trijotne piekrīt, ka prasme saprotami un aizraujoši pastāstīt citiem par savu jomu ir būtiska. «Jā, mēs nodarbojamies ar sabiedrības izglītošanu. Bez gida tu Botāniskajā dārzā redzi tikai daudz koku, rododendrus, dālijas, to, cik te smuki, bet vairāk arī neko neiegūsti,» atzīst Līga. Un ko, vadot ekskursijas, iegūst viņa pati? «Ir interesanti, tu daudz ko iemācies par augiem un to nozīmi, un tas noder studijās, it īpaši, ja gribi būt «zaļais» biologs, kas strādā dabā, nevis laboratorijā.» Valters papildina, ka gandarī tas, ja, stāstot apmeklētājiem, piemēram, par purviem, izdodas viņiem arī iedvest izpratni, kāpēc tādi purvi vispār dabā vajadzīgi. «Man liekas, starp vides profesionāļiem un sabiedrību bieži ir zināma plaisa, kas ved pie nesaprašanās. Ir forši, ja caur vides, dabas izglītību plaisu izdodas mazināt.»
Kur būs darbs biologam
Gida amats LU Botāniskajā dārzā studentiem ne noslogojuma, ne atalgojuma ziņā nav pielīdzināms stabilam pamatdarbam, tāpēc tas ir kā vērtīga, ar bioloģiju saistīta piedeva studijām. Tā uz to raugās arī Lauma. Viņa teic, ka studē nevis karjeras dēļ, bet priekš sevis, jo daba viņu interesē tā kā neviena cita nozare, bet profesionālās izaugsmes iespējas biologiem, viņasprāt, ir ļoti rūpīgi jāmeklē. «Ir salīdzinoši liela konkurence uz vietām, piemēram, laboratorijās, bet «zaļajiem» biologiem jāstrādā vairākos projektos, lai savilktu galus,» Lauma teic.
Līga gida darbu Botāniskajā dārzā uzskata vairāk par hobiju. «Kad Valters mani atlaidīs, es te vedīšu draugus un stāstīšu viņiem par dārzu,» viņa smejas. Arī viņa bioloģiju studē aiz intereses par dabu, tomēr tālāko profesionālo dzīvi ar bioloģiju nesaista, jo šķiet, ka iespējas tajā atrast darbavietu, kurā varētu pietiekami nopelnīt, ir ierobežotas. Līga šobrīd strādā grāmatvedības uzņēmumā par grāmatveža palīgu.
Savukārt Valters ir optimists: «Pabeidzot maģistra studijas, mani intervēja LNT un prasīja, vai biologs var atrast darbu. Tad atbildēju, ka man tas ir izdevies, pateicoties manai nekaunībai. Bet principā tas tiešām ir atkarīgs no paša cilvēka - viņa uzņēmības, tā, cik ļoti viņš zina, ko grib.» Valters norāda - ne vienmēr darbs kārotajā jomā nozīmē arī labu algu, taču tāda var atrasties blakusnozarēs. «Tagad ļoti bieži ir tā, ka tu nestrādā kādā noteiktā sfērā, bet esi tāds kā starpnozaru speciālists. Turklāt mūsdienās tā ir bezmaz norma, ka tu ik pa laikam kaut ko dzīvē maini.»
Valters pazīst pārmaiņas. Pēc skolas viņš gribēja īstenot bērnības sapni un iestājās Veterinārmedicīnas fakultātē LLU. «Bet secināju, ka ir par traku, nekādi nevarēju nokārtot anatomiju… Un tad es paskatījos uz savu labu draugu, kurš, kamēr es plēsu matus Jelgavā, mācījās LU «biologos» un vēl spēja smaidīt. Pārnācu uz LU,» Valters stāsta. Te augusi interese par ekoloģiju un mežiem, un maģistra darbu viņš izstrādāja par dabas aizsardzību - par aizsargjoslām, par upju piekrastu mežiem, par to, kā mežsaimniecības prakse ietekmē šos biotopus. Valters skaidri zina, ka arī turpmāk paliks bioloģijas tuvumā. «Mani ļoti interesē vides un dabas izglītība. Tas ir lauciņš, kur es jūtos kā mājās.»
Valters uzskata, ka šobrīd darba tirgū nevajag tik daudz klasisku biologu, kas vienkārši zina bioloģiju, bet gan tādus, kas spēj iet līdzi laikmeta pārmaiņām un reaģēt uz tām ar savām zināšanām, mācoties klāt arī kaut ko jaunu. «Man liekas, ir vairākas nozares, kurās biologi ir nepieciešami, tikai viņiem tajās ir jāspecializējas. Viens milzīgs jautājums ir ilgtspējīga vides plānošana - līdz ar dažādām bioloģiskajām un sociālajām krīzēm tieši vides plānotāji un dabas resursu pārvaldītāji pašlaik ir ļoti atbildīgā pozīcijā. Aktuāla ir dabas aizsardzība, arī biotehnoloģijas, kas ir jauna, progresīva joma.»