Arktiskajos ūdeņos sastaptā gliemene Artica islandica reģistrēta kā 507 gadus vecs indivīds! Okeanārijos dzīvojošos astoņkājus var pat iemācīt pildīt komandas, tiem piemīt zinātkāre un laba atmiņa. Spānijas kailgliemezis rijības ziņā ir briesmīgāks par Kolorādo vaboli. Galvkāju gliemjiem (kalmāri, astoņkāji un desmitkāji) atšķirībā no gliemežiem ir laba un krāsaina redze. Visiem gliemjiem ir ar daudziem sīkiem ragvielas zobiņiem klāta mēle (rīvīte). Mūsu dārzos un parkos dzīvo vienīgā gliemju klase, kas laikmetu gaitā pielāgojusies dzīvei uz sauszemes. Interesanti, ka gliemeži spējīgi bez kāda kaitējuma sev rāpot pa skuvekļa asmeni! Latvijas Malakologu biedrība par savu 2014. gada dabas simbolu izvēlējusies liellūpas vīngliemezi, tā Latvijas populācija pašlaik ir vistālāk uz ziemeļiem zināmais sugas izplatības punkts.
Gliemju pasauli pētī malakologi. Vārds «malakologs» cēlies no grieķu valodas (malakos - mīksts, logos - mācība). Dabas muzeja līdzstrādnieks Edgars Dreijers gliemju pētīšanai pievērsās 1996. gadā, studējot LU Bioloģijas fakultātes pirmajā kursā.
Ārpus mīkstmiešu apziņas
Mīkstmieši jeb gliemji ir viens no sugām bagātākajiem dzīvnieku tipiem - zināmas aptuveni 110 00-130 000 sugu. Tās iedalās astoņās klasēs. Trīs galvenās no tām ir: jūru un okeānu iemītnieki galvkāju gliemji, kas ir lielākie, kustīgākie un gudrākie no visiem bezmugurkaulniekiem (piemēram, astoņkāji, kalmāri u. c); gliemeži, kuriem ir viena pēda (kāja) un uz muguras savīta kalcija karbonātu saturoša čaula (tie, kuriem čaula reducējusies, ir kailgliemeži); un ir gliemenes, kuru čaula sastāv no divām daļām. Tās mīt upēs un ezeros.
Edgars Dreijers stāsta, ka dzirdes orgānu gliemežiem nav, bet redze ir vāja, viņi atšķir tikai gaismu no tumsas. Apkārtējā pasaulē mīkstmieši vadās pēc taustes un smaržas. Zem diviem lielajiem radziņiem, ar kuriem gliemeži uztver smaržu, atrodas nedaudz mazāki radziņi - taustekļi, ar kuru palīdzību viņi noskaidro, kas sastapts ceļā. Gliemežu vienīgā kāja ir muskuļota, un to sedz āda ar gļotām, kas darbojas kā eļļa mašīnas ritošajās daļās. Dziedzeri nepārtraukti izdala gļotas, tajās ir daudz ūdens, kas jāuzņem atkal un atkal, tāpēc gliemji iecienījuši mitras, slapjas vietas.
Gliemežu pasaulē cilvēks neeksistē. Homo sapiens ir ārpus mīkstmieša apziņas. Taču gliemezis var dzīvot arī mājdzīvnieka statusā. Edgara Dreijera mājās dzīvi vada divi ahātgliemeži un ap divdesmit vilkgliemežu: «Ahātagliemezim caurspīdīgā konfekšu kastē ieklāju samitrinātu papīra salveti, uzberu auzu pārslas, ielieku burkāna šķēli un salātu lapu, uzkaisu sažāvētu nātru pulveri un aiztaisu kastīti ciet. Sārto vilkgliemezi baroju ar čaulgliemeža mazuļiem vai raibo vīngliemezi. Galvenais ir neaizmirst mitrināt salveti. Uz jaunu kastīti gliemezi pārceļu aptuveni reizi divās nedēļās.
Kā sinepju sēkliņa
Lielākā daļa gliemežu ir hermafrodīti - vienlaikus mātīte un tēviņš. Viņi nemeklē cits citu, bet vairošanās periodā, satiekot otru īpatni, sapārojas. Piemērotā vietā gliemezis izdēj olas sinepju sēkliņas lielumā.
Edgars skaidro, ka visbiežāk cilvēkiem zem kājām šņirkst raibais vīngliemezis, kas Latvijā dzīvo no pagājušā gadsimta vidus, ļoti savairojies un ir kaitēklis nr. 1 - liels rīma un visu dārzkopju nīstākais ienaidnieks, turklāt vienīgais dzīvnieks Latvijā, kas ne tikai spēj uzturēties uz latvāņiem, bet arī baroties ar tiem.
Savukārt skaistulis ar balto spirālveida čaulu uz muguras ir parka jeb īstais vīngliemezis - lielākais mīkstmiesis Latvijā, kas te ievests XV un XVI gs. Sablīvēts lielā barā, parka vīngliemezis slimo un iet bojā. Šī iemesla dēļ skaistajam gliemim izdevies izvairīties no delikatešu bļodas, jo nav gliemežu biznesam piemērots. Toties viņa sugas brālis tumšais vīngliemezis ir komunikabls, labprāt dzīvo lielā sablīvētībā, tāpēc audzētājiem izdevīgs. No piedzimšanas brīža līdz delikateses stadijai tumšais vīngliemezis dzīvo 2-3 gadus.
Nevienam ne sliktu, ne labu nedara milzu kailgliemezis, kas dzīvo gan parkos, gan māju pagrabos. Kad cilvēks ierauga pa sienu rāpojam ap 20 cm garu raibi plankumainu milzu kailgliemezi, viņš neviļus noskurinās!
Briesmīga sērga Latvijā un visā pasaulē ir 2009. gadā Pastendē un Jelgavas apkaimē atklātais Spānijas kailgliemezis, kura ķermenis ir tumši brūnā vai sarkani oranžīgā krāsā. Šie mīkstmieši pagājušajā gadsimtā sāka no dzimtenes - Vidusjūras reģiona - strauji izplatīties ziemeļu virzienā. Mūsu zemītē «spānim» nav ienaidnieku, tāpēc, iespējams, tas turpinās izplatīties. Kaitēklis var sasniegt pat 10 cm garumu, tas parādās augustā, strauji barojas un rudenī dēj olas (200-300 vienā dējienā), kas izšķiļas pirms ziemas. Olas, kas neizšķiļas, mūsu ziemās iet bojā. Spānijas vīngliemezis ēd augu zaļās lapas, nesmādē savus sugas brāļus un iecienījis arī beigtus dzīvniekus. Ja esat savā apkārtnē pamanījuši Spānijas vīngliemezi, Edgars Dreijers lūdz ziņot, rakstot: [email protected]
Nolīdzināt ar buldozeru
Līdz šim nav atrasta efektīva kaitīgo gliemežu apkarošanas metode. Edgars Dreijers uzsver, ka galvenais ir kārtība dārzā. Tam jābūt perfekti koptam, zeme bieži jārušina un zālieni jācērpj, bet augi jāretina. Tad tiks iznīcinātas olu dēšanas vietas, gliemežiem nebūs kur patverties. Malakologs praktiski pārliecinājies, ka pret gliemežiem ļoti iedarbīgi ir pelni, taču - tikai līdz pirmajam lietum. Visiem gliemežiem nāvējošs ir vara vitriols pat ļoti niecīgā koncentrācijā. Čaulgliemežiem ķīmiskie preparāti nevar nodarīt lielu ļaunumu, jo mīkstmieši ērti paglābjas savā čaulā. Edgars Dreijers iesaka vienkāršāko apkarošanas metodi - salasīt gliemežus spainī un apliet ar verdošu ūdeni - mīkstmiešiem nāve iestājas acumirklī. Mēģināt gliemežus dedzināt ir diezgan barbarisks variants.
No dzīvajām radībām ar raibo vīngliemezi labprāt mielojas kurmji, krupji un it īpaši pīles, bet Spānijas kailgliemezim šie ies apkārt ar līkumu, jo rijīgais gliemis briesmu gadījumā izdala pretīgas gļotas. Vācijā mēdz teikt, ka teritoriju, kur atrasti Spānijas kailgliemeži, vajadzētu nolīdzināt ar buldozeru un nobetonēt. Varbūt tad izdosies no tiem atbrīvoties. Edgars Dreijers pārliecināts: «Gliemeži bija, ir un būs. Vajag tikai gādāt, lai neaugtu to populācija.»