Trīs koncertzāļu darbības starta nosacījumi ir atšķirīgi. Goram pērn nācās iztikt bez valsts dotācijas saturam, savukārt šogad katrai no koncertzālēm, ieskaitot Liepājas Lielo dzintaru, kuru vēl tikai būvē, profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai jau piešķirti 142 287 eiro, nākamajam gadam solīti 170 tūkstoši eiro katram, bet 2016. gadā - 213 430 eiro.
Ne tikai pirms vēlēšanām
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Zakevica Dienai apstiprināja, ka šīs summas ir iekļautas valsts budžeta bāzes daļā līdz pat 2016. gadam, līdzīgi kā finansējums Marka Rotko mākslas centram Daugavpilī. Tas nozīmē, ka šīs kultūras iestādes ar šādu finansējumu var rēķināties, bet tas domāts tikai satura, nevis ēku tehniskajai uzturēšanai. «Gribam ticēt, ka šis finansējuma solījums tiks pildīts un nebūs populistiskas runas pirms vēlēšanām,» saka Gora Mākslinieciskās nodaļas vadītāja Ilona Rupaine. Ja šāda finansējuma nebūtu, akadēmiskās mūzikas koncertu biļešu cenas būtu reģionam pārāk augstas - no 15 līdz 30 vai pat 40 eiro. «Šī nauda, ko valsts piešķir, neiegulst mūsu maciņā, tā aiziet mākslinieciskajiem kolektīviem - koriem, orķestriem, kā arī transporta firmām. Mums šis finansējums atvieglo dzīvi tiktāl, ka varam piedāvāt draudzīgas cenas un tādējādi nodrošināt pilnas zāles,» norāda I. Rupaine.
Pilnās zāles ir labs arguments, lai apliecinātu, ka koncertzāles uzbūvēšana sevi ir attaisnojusi. I. Rupaine uzsver, ka šis projekts ir nozīmīgs ne tikai Rēzeknei, bet visam reģionam. Pirmā gada efekts ir lielais interesentu pieplūdums no tālākām vietām - Smiltenes, Valmieras, Gulbenes, Rīgas. Aplūkojot Gora tuvākā laika repertuāra sarakstu, gan var pamanīt, ka lielākoties tie ir popkultūrai pieskaitāmi pasākumi - piemēram, Krievijas estrādes mākslinieku Antona Beļajeva, Igora Korneļuka koncerti, latviešu aktieru humoršovs Sievietes, sievietes, šlāgergrupu koncerts u. c. Vasaras sezonā vieglākas ievirzes repertuārs ir likumsakarīgs, turklāt jūlijā Goram būs tehniskā pauze, lai visu sakārtotu. Augustā jau ieplānoti vairāk nekā 15 pasākumu, to skaitā kino seansi uz jumta terases. Rudenī piedāvājumā būs gan akadēmiskā mūzika, gan teātra izrādes. Neoficiāla informācija liecina, ka Rēzeknē «izlūkos» bijis pat Liepājas teātris. Lai Gorā varētu rādīt izrādes, kuru dekorācijas jāpiestiprina pie grīdas, koncertzāles vadība pat nolēmusi iegādāties atbilstošu saliekamo grīdu, kas sākumā projektā nebija paredzēta. Kad tas tiks izdarīts, Rēzeknē ar izrādi Zojkina kvartira varētu viesoties Valmieras teātris. «Līdz šim Latvijā nevienai koncertzālei nav pieredzes ar tik plašu repertuāra amplitūdu - koncerti, izrādes, kino, popmūzikas stāvkoncerti. Mums jāizprot dažādu cilvēku gaume, turklāt mūsu skatītājs runā gan latviešu, gan krievu valodā,» norāda I. Rupaine.
Sazvanās ik nedēļu
Topošās Liepājas koncertzāles Lielais dzintars valdes loceklis Ints Dālderis Dienai stāsta, ka bieži konsultējas ar Rēzeknes kolēģiem gan par tehniskiem, gan juridiskiem jautājumiem, piemēram, par līgumu slēgšanu ar pašvaldību. «Mūs interesē, cik bieži viņi lieto uzstādīto aprīkojumu, kā un cik bieži izmanto mainīgās akustikas un zāles transformēšanas iespējas. Katra vieta ir atšķirīga, mums ēkā būs simfoniskā orķestra un mūzikas skolas telpas, kā Rēzeknē nav, atšķirsies arī mākslinieciskās programmas veidošanas principi,» atzīst I. Dālderis. Goru viņš uztver kā potenciālu sadarbības partneri, turklāt Liepājas Simfoniskajam orķestrim ir laba sadarbība ar rēzekniešiem jau kopš koncertzāles atklāšanas koncerta. Iespēja koncertprogrammu atskaņot ne vien Liepājā, bet arī Cēsīs un Rēzeknē ievērojami samazina tās sagatavošanas pašizmaksu, vērtē I. Dālderis.