Jaunzemes-Grendes un lielas daļas inteliģences attiecībās iestājās šoruden, kad ministre pretēji žūrijas komisijas lēmumam Operas valdes locekļa amatā neapstiprināja līdzšinējo Operas direktoru Andreju Žagaru, kurš Balto namu vadījis 17 gadu. Ministres lēmums daudzos izraisījis tik pamatīgu sašutumu, ka sociālajā vietnē Facebook radīta tā sauktā draugu kopa Grende atkāpies, kurā apvienojušies vairāki kultūras cilvēki, kuri uzrakstījuši publisku vēstuli ar aicinājumu kultūras ministrei atkāpties. «Latvijas neatkarības gadu vēsturē nav bijis gadījuma, kad nozari vada cilvēks, kura zināšanas kultūrā nepārprotami ir nepietiekamas. Latvijas kultūras norisēs iesaistītie profesionāļi pastāvīgi piedzīvo neērtības sajūtu, redzot un dzirdot kultūras ministres izpausmes oficiālajos pasākumos Latvijā, ārvalstīs un masu medijos,» teikts vēstulē. Kā Dienai stāstīja viena no akcijas iniciatorēm, dzejniece Liāna Langa, viņu aktivitāšu pamatā ir prasība par kompetenci. «Ministres nekompetence kultūras jomā ir acīmredzama. Negatīvu incidentu ar kultūras ministri ir bijis ļoti daudz, pēdējais, protams, ir saistīts ar Operu. Taču es vēlos uzsvērt, ka mūsu akcija nav vērsta uz Žagara aizstāvību, mūsu galvenā prasība ir pēc kompetenta kultūras ministra. Saistībā ar Operu vissliktākie ir Ž. Jaunzemes-Grendes publiskie meli, kad auditorkompānijas Ernst-&Young ziņojumu par Operas finanšu stāvokli, kurš bija visnotaļ atzinīgs un pozitīvs, ministre noslepenoja, apgalvojot, ka to izdarījusi auditorkompānija. Šādi meli nevar būt pieņemami. Un, gadu pirms Rīga kļūst par Eiropas kultūras galvaspilsētu, apdraudēt izcilāko Latvijas kultūras zīmolu ar nezināmu menedžmentu ir neprofesionāli un nekompetenti.»
Minēto vēstuli ir parakstījuši tādi inteliģences pārstāvji kā Nora Ikstena, Liāna Langa, Alvis Hermanis, Katrīna Neiburga, Andris Eglītis, Laima Slava, Kristīne Opolais, Andris Nelsons, Aleksandrs Antoņenko, Inga Kalna, Egils Siliņš, Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Jānis Deinats, Elita Patmalniece, Aldis Gobzems, Klāss Vāvere, Viesturs Meikšāns, Ilze Jurkāne, Artis Bute, Una Meistere, Dace Lielā, Aleksandrs Oskins, Ģirts Krūmiņš, Inga Ābele, Dace Rukšāne, Raimonds Auškāps, Jānis Rokpelnis, Knuts Skujenieks.
Dienas aptaujātie kultūras cilvēki savos uzskatos par ministres demisijas nepieciešamību tik vienoti nebija. Dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš atzina: «Lai gan ne vienmēr esmu solidārs ar Kultūras ministrijā notiekošo, tomēr ētisku apsvērumu dēļ es publisko vēstuli ar aicinājumu Grendei atkāpties neparakstīju. Šāds žests nav manā gaumē.» Dziesmu svētku virsdiriģents Ivars Cinkuss norādīja, ka neredz lietderību šādai akcijai gadu pirms Saeimas vēlēšanām. «Jebkurā gadījumā lēmums par atkāpšanos vai palikšanu amatā ir jāpieņem pašai ministrei. Es gan nezinu, kur mēs dabūsim jaunu kultūras ministru tik īsu laiku pirms vēlēšanām.» Arhitekte Zaiga Gaile atzina, ka pašreizējā kultūras ministre nav īstais cilvēks īstajā vietā. «Viņa nav īsta kultūras ministre, bet gan sieviete no biznesa aprindām, kura mēģina tāda būt. Ir bijuši gadījumi, kad ir bijis jāsarkst ministres vietā.» Režisore Māra Ķimele norādīja, ka Grende nav savā īstajā vietā, taču «savās vietās nav ļoti daudzi mūsu ministri un Saeimas deputāti. Problēma ir tā, ka ministri nāk no politiskajām partijām, kurās normāli un godīgi cilvēki stāties nevēlas».
Vairāki Dienas uzrunātie inteliģences pārstāvji atteicās paust savu viedokli, tostarp dzejniece Māra Zālīte, gleznotāja Džemma Skulme, Rundāles pils direktors Imants Lancmanis un Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe.