Sieviete arī pati apsver iespēju iegūt Īrijas pilsonību, un, tā kā viņa nevar būt divu valstu pilsone, no Latvijas pilsonības ir gatava atteikties. «Lai bērni saņemtu Īrijas pilsonību, pirms bērna dzimšanas vismaz vienam no vecākiem tur jānodzīvo vismaz trīs gadi, lai naturalizētos, pieaugušajiem jānodzīvo pieci gadi - tam jābūt ar dokumentiem pierādāmam, jābūt oficiālam darbam, un jāiesniedz milzum dažādu formu un dokumentu,» viņa stāsta. Sanita teic, ka dokumentu izskatīšana ilgstot divus trīs gadus. «Ja pilsonību piešķir, par visu šo procesu jāsamaksā 950 naudiņu,» stāsta Īrijā dzīvojošā latviete. «Uz to varēšu pieteikties, kad atkal sākšu strādāt, jo tagad mājās audzinu bērnus, ģimeni nodrošina vīrs.» «Nekad nesaki nekad,» nosaka divu bērnu māte, jautāta, vai domā par atgriešanos Latvijā nākotnē. Patlaban viņa ir pārliecināta, ka ģimene dzimtenē neatgriezīsies, tāpēc «primārā ir piederība Īrijai». Citu labumu, kādēļ iegūt svešzemes pilsonību, neesot, jo Eiropas Savienībā visiem tās pilsoņiem esot vienādas priekšrocības un ārstus vai citas iestādes varot apmeklēt arī nepilsoņi. «Ar īru pasi vieglāk esot nokārtot vīzas uz ASV un Austrāliju, laikam arī uz Kanādu,» viņa spriež.
Pēc atgādinājuma, ka, pieņemot Īrijas pilsonību un atsakoties no Latvijas pilsonības, tiktu zaudēta iespēja iesaistīties sabiedriskajos un politiskajos procesos Latvijā, Sanita atzīst, ka viņu «vēlēšanu tiesības neuztrauc, jo par politisko dzīvi Latvijā man diezgan maz kas zināms un tuvākais vēlēšanu iecirknis ir trīsarpus stundu brauciena attālumā». Taču, ja būtu iespēja iegūt dubultpilsonību, viņa tomēr paturētu gan Īrijas, gan Latvijas pilsonību. «Šī iespējamība būtu apsveicama. Tas būtu kā tilts atpakaļ uz dzimteni.»