«KNAB statuss iestādei neko nav devis,» uzskata A. Latkovskis, atceroties, kā savulaik atbrīvots bijušais priekšnieks Aleksejs Loskutovs (tagad - Vienotība), jo nespēja panākt savas vietnieces Jutas Strīķes aiziešanu no biroja, ko daļa politiķu vēlējās. Tas bija laikā, kad premjers bija Aigars Kalvītis (Tautas partija), un toreiz KNAB neesot bijis pasargāts no premjera iejaukšanās tā darbībā. Tagad esot pretēji, «jo Valdis Dombrovskis kā liels demokrāts nevēlas iejaukties neatkarīgas iestādes darbā», teica A. Latkovskis. Premjers jau ir atzinis, ka pašreizējā uzraudzības kārtība viņam nedod daudz iespēju ietekmēt situāciju iestādē.
Pavērsienus vēl nesola
A. Latkovska viedoklim, ka prokuratūras pārraudzība ir vienīgā iespēja, lai izvairītos no «KNAB atrašanās politiķu ietekmē», piekrīt ne tikai Edmunds Demiters (RP), bet arī Andrejs Elksniņš (SC). Viņš norādīja, ka Saeima var lemt tikai par grozījumiem likumā vai vērtēt biroja priekšnieka atbilstību amatam, bet tā nevar iejaukties iestādes iekšējos strīdos. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers gan licis deputātiem saprast, ka viņam KNAB pārraudzības maiņu būtu grūti atbalstīt. Taču to izlemt ir Saeimas kompetencē.
Kamēr premjers V. Dombrovskis (Vienotība) bija ārvalstu komandējumā, viņam jau pienākušas divas vēstules no KNAB darbiniekiem. Iebilstot pret to, kā situāciju iesniegumā premjeram, ģenerālprokuroram un Korupcijas novēršanas apakškomisijai atspoguļojuši KNAB priekšnieka vietnieces J. Strīķes atbalstītāji, pie minētajiem adresātiem vērsusies arī otra priekšnieka vietniece Ilze Jurča, lūdzot pārbaudīt vēstulē minētos, viņasprāt, nepamatotos pārmetumus iestādes vadītājam Jaroslavam Streļčenokam. Viņa arī vēlas klātienē izteikt savu viedokli. V. Dombrovskis tikšanās nav ieplānojis, bet uz abām vēstulēm sola rakstiskas atbildes, paskaidroja premjera pārstāvis Mārtiņš Panke. Darbu jau sākusi Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša vadītā komisija, kura vērtē Streļčenoka darbību pēc diviem KNAB priekšnieka amatā aizvadītajiem gadiem. Ē. Kalnmeiera vadītā darba grupa analizēs, vai KNAB nav nepieciešami strukturāli uzlabojumi. Abus ziņojumus plānots sagatavot līdz novembra vidum. Līdz tam nekādi pavērsieni nav gaidāmi.
Vienam var būt jāaiziet
Apakškomisijas sēdē Kārlis Seržants (ZZS) aicinājis KNAB priekšnieku J. Streļčenoku un vietnieci J. Strīķi tomēr meklēt kompromisu, jo «konflikts jau ir tādā fāzē, ka vienam ir jāaiziet». Strīda pamatā ir priekšnieka vēlēšanās nodrošināt iestādē kārtību, kam vietniece nevēloties pakļauties, nesniedzot arī prasītos pārskatus. Kamēr vieni uzskata, ka KNAB priekšnieks nedrīkst no televīzijas ziņām uzzināt par iestādē notiekošo, tikmēr citi par pazemojošu uzskata kārtības ieviešanu ar «tirāniskajām» J. Streļčenoka metodēm. Neatkarīgais deputāts Gunārs Rusiņš ieteicis kādam lietvedības darbiniekam uzticēt šo pārskatu gatavošanu, lai ar šādiem pienākumiem nav jānoslogo J. Strīķe. Taču kopumā, pēc G. Rusiņa domām, KNAB strādā labi, un tas esot visa kolektīva nopelns.
KNAB nav parasta iestāde. «Tādas ekspertīzes, kāda ir KNAB, nav nekur citur, un to nevar uzreiz iemācīties,» uzskata A. Latkovskis, kuru biedē J. Strīķes varbūtējā aiziešana, jo viņai var sekot vēl vairāki operatīvie darbinieki. Bijušais KNAB priekšnieks A. Loskutovs nedomā, ka bez J. Strīķes KNAB darbība būtu apdraudēta. KNAB ir iestāde, kurai ir liela vara. «Tā ir kā pielādēts šaujamais,» sacīja K. Seržants. Viņš pieder pie tiem, kuri uzskata, ka vienu iestādi nevar vadīt divi priekšnieki. Gan J. Strīķe, gan J. Streļčenoks birojā strādā jau desmit gadu. J. Strīķe vairākkārt bijusi priekšnieka pienākumu izpildītāja, bet uz KNAB vadītāja amatu pirms diviem gadiem nekandidēja. Viņa toreiz skaidroja, ka vēlas turpināt iesākto darbu korupcijas apkarošanā. J. Streļčenoks savukārt, jau stājoties amatā, teica, ka KNAB neatkarība ir jānostiprina - kā iestādei, kas kontrolē partiju finanses, birojam nevajadzētu atrasties premjera pārraudzībā, jo valdības vadītājs ir vienas partijas pārstāvis.