Vladislavs, bezdarbnieks
Natālija, bezdarbniece
Es nācu mācīties latviešu valodu, jo pirmo gadu mācos latviešu vakarskolā un man ir ļoti grūti. Es nesaprotu daudz ko. Latviešu valodu arī vajag, lai dabūtu darbu. Iepriekš darbā man vajadzēja tikai atbildēt «paldies, lūdzu», un viss. Strādāju lielveikalā Rimi un Maxima par pārdevēju kasieri. Latviešu valoda bija vajadzīga, bet daudz nebija jārunā. Ikdienā es runāju latviski, jo mana vīramāte runā latviski un krieviski tikai drusciņ saprot. Bet es runāju ļoti slikti, ar akcentu.
Aļģirds, bezdarbnieks
Vispirms latviešu valoda man noderēs darbā un jebkur - veikalā, frizētavā vai tirgū. Visur vajag zināt pareizi valodu. Labāk, kad tu vari pareizi runāt, saprast, ko tev saka priekšnieks vai tavi kolēģi. Mana dzimtā valoda ir lietuviešu, Latvijā dzīvoju vairāk nekā 40 gadu. Es runāt varēju, bet vajadzības nebija. Ikdienā, ja es jūtu, ka runā krieviski, tad runāju krieviski. Ja jūtu, ka cilvēks runā latviešu valodā, es runāju latviešu valodā. Drusku ērtāk ir krieviski runāt, bet, kad es runāju, domāju latviešu vai lietuviešu valodā.
Natālija, bezdarbniece
Es jūtu, ka tagad ir labāk ar latviešu valodu un gramatiku, protams. Man jau ir piemērota darbavieta. Tur arī vajadzēs latviešu valodu - būs jārunā ar priekšniekiem, varbūt citi darbinieki būs latvieši. Ja ar mani sāks runāt latviski, tad, protams, atbildēšu latviski. Ja krieviski, tad krieviski. Ikdienā nav daudz latviešu draugu, bet man dēls tagad mācās 1. klasē un viņam vajag palīdzēt. Mājās cenšamies runāt arī latviski. Kamēr es strādāju par pārdevēju, ienāca klients nopirkt vistu vai vēl kaut ko. Viņš gribēja parunāt, bet man bija grūti. Tā praktiski varēju - cik naudas vajag, tik un tik, viss, uz redzēšanos, bet viņam gribējās vēl parunāt.