Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Grieķijas atbalsi jutīsim ekspo rtā uz ES

Kāpēc mums būtu jāuztraucas par ekonomiskā un politiskā haosa iznākumu Grieķijā? Jo Grieķijas ekonomika ir cieši saistīta ar tās aizdevējiem, piemēram, Vāciju, kas līdz ar citām ES valstīm pēdējos gados kļuvušas par nozīmīgāko tirgu Latvijas eksportētājiem. Sabrūkot nekustamo īpašumu tirgum, arī sašaurinoties pirktspējai Latvijā, ražošana spējusi kļūt konkurētspējīgāka, taču krīze eirozonā mūsu eksportētājiem ir slikta ziņa, jo eiropiešu pirktspēja kritīsies (kritums rūpniecībā jau fiksēts Igaunijā), un maz ticama ir spēja īsā laikā iekarot jaunus tirgus.

Nule publiskotā Finanšu ministrijas «pesimistiskā» ekonomikas izaugsmes prognoze (2,5 %) nākamgad var izrādīties visai reālistiska, ja vien parādu norakstīšanas zāles nebūs jāizraksta vēl citām ES valstīm, piemēram, Itālijai.

«Haoss,» vienā vārdā situāciju Grieķijā raksturo ekonomists Alfs Vanags (BICEPS), runājot par pagājušajā nedēļā izvirzīto, bet nu jau noraidīto tautas nobalsošanas ideju par finanšu palīdzības programmu, kas Grieķijai sola ap 130 miljardu eiro aizdevumu un banku aizdevumu norakstīšanu 50% apmērā. Politiskā nestabilitāte neļauj Grieķijas parlamentam apstiprināt finanšu palīdzības un tēriņu samazināšanas plānu. Tas ļautu 340 miljardu parādu Grieķijai sarucināt aptuveni par 100 miljardiem, realizējot vērienīgus jostas savilkšanas un nodokļu celšanas pasākumus piecu gadu laikā. Lielākie aizdevēji Grieķijai ir Francijas un Vācijas bankas un privātie investori. ES līderu centieni nepieļaut Grieķijas formālo bankrotu galvenokārt saistīti ar potenciālo domino efektu citās Dienvideiropas ekonomikās (Itālijas parāds ir 119% no IKP, taču absolūtos skaitļos vairākkārt pārsniedz Grieķijas parādu), kā arī ar risku iesaldēt Grieķijas valsts vērtspapīru naudu un tā saukto CDS (credit default swap) tirgu, kas saistīts ar apdrošināšanas maksājumiem valsts bankrota gadījumā.

Latvija nemaksāt nevar

«Būtiskākā atšķirība ir tāda, ka mēs samaksāt parādu esam spējīgi, bet Grieķija jau kādu laiku to nespēj. Zinot to, ar mums neviens par parādu atlaišanu pat teorētiski nerunās,» saka Nordea bankas galvenais ekonomists Latvijā Andris Strazds. Grieķijas parāda apjoms, kas sasniedz aptuveni 150% no IKP, nav samaksājams pat tad, ja ekonomika attīstītos samērā strauji, bet Grieķijas gadījumā nav nekādu pazīmju, piemēram, par sagaidāmu konkurētspējīgas ražošanas un eksporta pieaugumu. «Viņi no šiem parādiem izaugt nevar, un ir pārsteidzoši, ka politiķi tik ilgi ir nolieguši acīmredzamo,» saka A. Strazds. Latvijas gadījumā parāds ir daudz zemāks (patlaban ap 40% no IKP), un mūsu spēja atmaksāt aizņēmumus, ņemot vērā ekonomikas atkopšanos, netiek apšaubīta. Tāpēc runas par Latvijas vēlmi nemaksāt daļu no parāda varētu traktēt vienīgi kā nevēlēšanos atdot parādu, kas saistās arī ar tādiem negatīviem efektiem kā, piemēram, nespēja aizņemties nākotnē.

Par milzīgo atšķirību starp situāciju Latvijā un Grieķijā vai, piemēram, Ungārijā, Itālijā, liecina procentu likmes, kas šīm valstīm jāmaksā aizņemoties. Pagājušās nedēļas nogalē starptautiskie mediji ziņoja, ka likme Itālijas 10 gadu parādzīmēm pārsniegusi 6% atzīmi, kas ir tuvu psiholoģiskajam 7% līmenim, kurā valsti par īpaši uzticamu vairs nevar dēvēt. Grieķijai šī likme pārsniedz 25%, Portugālei tā ir ap 12%, Ungārijai - 8%, Vācijai - 1,9% (Bloomberg dati), Latvijai tā svārstās 4,6-5,8% robežās (atkarībā no valūtas, termiņa).

Vēl viens nozīmīgs rādītājs, kas liecina par valstu maksātnespējas riska līmeni, ir tā saukto kredītriska mijmaiņas līgumu (CDS) likmju atšķirības, (augstāks CDS nozīmē augstāku risku). CDS var uzskatīt par zināmu apdrošināšanas instrumentu pret maksātnespēju. Kā Dienai uzsvēra A. Vanags, naudas summas, kas Grieķijas bankrota gadījumā tiktu zaudētas šajā tirgū, būtu daudz lielākas par tiem zaudējumiem, kas saistīti ar 50% Grieķijas parāda norakstīšanu.

«Latvijai CDS no ļoti augsta riska uztveres līmeni atspoguļojošā punkta 2009. gadā ir krities puslīdz solīdi, tas ir zemāks nekā tām eirozonas valstīm, kuras risina parādu un uzticības jautājumus un kurās budžeta konsolidācija ir tikai sākuma stadijā,» norāda Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa. Latvijai piecu gadu CDS likme ir ap 2,8%, Itālijai tie ir 4,8%, Portugālei - 10%, Grieķijai - 65%.

Kurš zaudēs visvairāk?

Ņemot vērā, ka Grieķijas parāda restrukturizāciju iecerēts veikt, norakstot 50% no privāto finanšu institūciju aizdevumiem, lielākie zaudētāji būs komercbankas Vācijā, Francijā un arī pašā Grieķijā. «Tas ir tikai godīgi, ņemot vērā, ka tās savulaik adekvāti neizvērtēja riskus un aizdeva Grieķijai naudu par likmēm, kas bija tikai nedaudz augstākas par Vācijas maksātajām,» uzskata A. Strazds. Vienlaikus par zaudētājiem var kļūt arī citi parādu norakstīšanā iesaistīti investori, piemēram, pensiju fondu dalībnieki. «Tās nav tikai abstraktas bankas, kas zaudē savu akcionāru kapitālu, bet arī cilvēki, kuriem tiešā veidā ar šo finanšu situāciju nav nekāda sakara.»

Neatbildēts paliek jautājums par šo zaudējumu apmēru situācijā, ja Grieķija tomēr tiek glābta, un situācijā, kad faktiski iestātos valsts maksātnespēja. Piemēram, Francijas lielākā banka BNP Paribas paziņojusi par peļņas samazinājumu 72% apmērā ieguldījumu Grieķijā dēļ un par aizdevumu norakstīšanu vairāk nekā divu miljardu eiro apmērā. Pēc A. Strazda domām, nākamā valsts, kurai varētu būt nepieciešama daļēja parādu norakstīšana, ir Portugāle. Savukārt, lai glābtu Itāliju, kam arī ir augsts valsts parāds, viņaprāt, Eiropas Centrālā banka darīs visu, lai nepieļautu parādu restrukturizāciju, proti, iegādāsies Itālijas valsts parādzīmes.

Var palikt bez eiro

Grieķi plāno samazināt valsts tēriņus par 14 miljardiem eiro, par līdzīgu summu palielinot nodokļu ieņēmumus tuvākajos piecos gados. «Tagad viņiem būs jāizdara tas, ko Latvija paveica 2009. gadā. Taču tas nebūs viegli, jo Grieķijas politiskā sistēma ir tik spēcīgi caurvīta no dažādu interešu grupu puses, ka, lai paveiktu nozīmīgas reformas, iespējams, ir vajadzīgs kaut kas tuvu sabrukumam,» saka A. Strazds, komentējot aizdevēju prasītās reformas, kas jāīsteno apjomīgā aizdevuma saņemšanai. Protesti Atēnu ielās un gaidāmie nemieri kontekstā ar algu un pensiju samazināšanu, arī nodokļu celšanu, visticamāk, lika Grieķijas premjeram Georgam Papandreu nonākt līdz idejai par referendumu, kas legalizētu gan aizņemšanos, gan vērienīgos taupības pasākumus. Tagad referenduma iecere atcelta, bet uz politiskā haosa fona nemazinās neskaidrība par Grieķijai vitāli nepieciešamā aizdevuma saņemšanu un plaši apspriesto Grieķijas izstāšanos no eirozonas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Plānotie taupības pasākumi

Nodokļi
1-5% solidaritātes nodevas ieviešana
Ar nodokli neapliekamais ienākums tiks samazināts no 12 000 līdz 5000 eiro
PVN likme tiks palielināta no 19 līdz 23% (arī pazeminātās likmes)
Ieviesīs «luksusa preču» nodevu jahtām, peldbaseiniem, auto
Palielināsies īpašuma nodokļi
Par 1/3 pieaugs akcīzes nodoklis degvielai, alkoholam, cigaretēm

Algas un citi izdevumi
Valsts sektorā strādājošajiem vidējais samazinājums - 20%
Valsts uzņēmumos strādājošajiem vidējais samazinājums - 30%
Tiks slēgtas vai apvienotas 1976 skolas
Pensijas, kas pārsniedz 1000 eiro, tiks samazinātas par 20%

Privatizācija
50 miljardus eiro iecerēts iegūt, pārdodot valsts daļas uzņēmumos, piemēram, Hellenic Telecom, Thessaloniki Port u. c.
Avots: BBC

Lielākie aizdevēji

(miljardos eiro)
Valstu un privāto investoru ieguldījumi Grieķijā
Francija 39,8
Vācija 23,8
Lielbritānija 10,2
ASV 5,1

Bankas ar lielākajiem ieguldījumiem
BNP Paribas
Societe Generale
Deutsche Bank
HSBC
Credit Agricole
Intensa Sanpaolo
Unicredit
Santander

Fakti par Grieķiju

Ienākumi
Minimālā samaksa par vienas dienas darbu mazkvalificētam darbiniekam - 33 eiro
Grieķi gadā saņem 14 algu - papildu algu kā Ziemassvētku dāvanu, kā arī piemaksas pie atvaļinājuma naudas un Lieldienās
Ar ienākuma nodokli netiek aplikti ienākumi līdz 12 000 eiro gadā (šo normu būtiski mainīs)
Darbinieks, kurš mēnesī nopelna 1200 eiro, sociālo maksājumu veidā samaksā ap 192 eiro

Cenas
Muzeja apmeklējums - 4-12 eiro
Teātra biļete - no 20 eiro
Kino biļete - 7-10 eiro
Sendvičs - no 1,7 eiro
Tase kapučīno kafejnīcā - no 3 eiro
Sabiedriskais transports - 1 eiro (biļete derīga 1,5 stundas)
Dati: Eurostat

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?