Diena jau rakstīja, ka Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs noraidīja starptautisko kreditoru ierosinātās reformas, kādas valstij būtu jāveic apmaiņā pret jauniem aizdevumiem, un paziņoja, ka par kreditoru priekšlikumiem tiks balsots referendumā, kas notiks 5. jūlijā, bet Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pauda, ka Grieķijas iedzīvotāji noraidītu Eiropas Savienību (ES), ja referendumā būtu par iebildumiem starptautisko kreditoru reformu priekšlikumiem.
«Šobrīd pastāv zināma nenoteiktība par to, kā attīstīsies situācija un kādi politiski lēmumi turpmāk tiks pieņemti, tāpēc vērojams vispārējais tirgus uztraukums par ES un eirozonas nākotni. Latvija ir cieši saistīta ar pārējām ES ekonomikām, tāpēc svarīgi sekot situācijas attīstībai,» Dienai izklāsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Grieķijas nedienas turpinās ne pirmo mēnesi, tāpēc «tirgus dalībnieki veikuši atbilstošu izvērtējumu un rēķinās ar iespējamiem riskiem dažādu scenāriju gadījumā,» uzskata FKTK priekšsēdētājs.
Ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs sarunā ar Dienu pauž pārliecību, ka notikumi Grieķijā var izrādīties pārbaudījums eiro un eirozonas stabilitātei. «Eirozonai nav vienotas Valsts kases, nav vienotas Finanšu ministrijas. ASV dolāra stabilitāte ir būvēta daudz pamatīgāk nekā eiro stabilitāte. Ja ASV pilsētas un štati nonāk finansiālās grūtībās - Detroitas pilsēta pat bankrotēja - , tas nesatricina dolāra stabilitāti tā, kā notikumi Grieķijā sašūpo eirozonu.»
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis Dienai norāda, ka, pat Grieķijai paliekot eirozonā, gaidāms eiro vērtības kritums, kas ilgtermiņā var ietekmēt situāciju daudzās ES valstīs un, loģiski, arī Latvijā. Viņš pieļauj, ka Grieķijas notikumi var sašūpot eirozonas finanšu sistēmu un rezultātā dažu Eiropas valstu ekonomikas var piedzīvot kreditēšanas nosacījumu izmaiņas, līdzīgi kā jau notika pirms trijiem, četriem gadiem. Latvijai, kā arī abām pārējām Baltijas valstīm šādi riski gan esot minimāli, «jo eirozonas finanšu institūciju ekspozīcija ir neliela», uzskata D. Gašpuitis un norāda, ka būtiskāki šādi riski var izrādīties «Čehijai, Slovākijai, Horvātijai un Bulgārijai».
«Patlaban esam vistuvāk situācijai, ka Grieķija var izstāties no eirozonas, bet, manuprāt, šo valsti jau uzskatīt par zudušu eirozonai ir pāragri,» uzskata makroekonomikas eksperts un mudina ņemt vērā - ES institūciju līmenī vērojama nostāja, ka jādara viss iespējamais, lai Atēnas eirozonu neatstātu. Par to liecinot arī Eiropas Centrālās bankas 28. jūnija lēmums līdzšinējā līmenī saglabāt ārkārtas finansējumu Grieķijas banku sistēmai.
Jāpiebilst, ka jaunākie Ekonomikas ministrijas dati rāda, ka šā gada pirmajā pusgadā Latvijas eksports uz Grieķiju veidoja 0,2% no visa eksporta kopapjoma, bet Grieķijas preču imports - 0,06% no importa kopapjoma.