Koalīcijai ir 56 balsis, no kurām sešas pieder neatkarīgajiem deputātiem, bet drīzumā Klāvs Olšteins beidzot varētu kļūt par Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru, un neatkarīgo deputātu grupa koalīcijas stabilitāti nevarētu apdraudēt.
Sarunas ar Vienotību varētu būt vieglākas, grūtākās konsultācijas Valsts prezidentam vēl ir priekšā. Tā varētu būt šodien paredzētā tikšanās ar Zatlera Reformu partiju, kas joprojām nepieļauj iespēju koalīcijai tuvināt Zaļo un Zemnieku savienību un pat plāno atņemt zaļajiem zemniekiem atsevišķu komisiju vadību. Nākamnedēļ Valsts prezidents tiksies ar valdībā pārstāvēto Visu Latvijai!-TB/LNNK, Saskaņas centru, kā arī ZZS, kurai var būt izšķiroša loma ar eirozonas finanšu stabilizāciju saistīto Lisabonas līguma grozījumu ratifikācijā. ZZS pirmā reakcija uz ziņām par apvienībai lūgto atbalstu bija vēlme iesaistīties koalīcijā ar diviem ministriem.
«Te ir jautājums, vai partijām ir kāda ideoloģija un mērķi,» pēc tikšanās sacīja premjers V. Dombrovskis, nepieļaujot nekādu politisko tirgu. Viņš jau trešo dienu atkārtoja - ja Latvija traucēs eirozonas valstīm izveidot finanšu stabilizācijas mehānismu, kas uz mūsu valsti līdz iestājai eirozonā neattieksies, Latvija riskē apgrūtināt sarunas par taisnīgākiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem un Kohēzijas fonda līdzekļiem. ZZS reakcija uz Vienotības līderu sacīto nebija ilgi jāgaida. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis medijiem paziņoja: «Lai Vienotība sēž uz savām ministrijām un guļ mierīgi. ZZS ir atbildīgs politiskais spēks un balsos valstiski. Taču ir arī jāsaprot - ja mēs esam opozīcijā, mums jācīnās par iespēju atgriezties valdībā.» ZZS sagaida no premjera informāciju, vai Briselē ir notikusi vienošanās par taisnīgākiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem. Premjera padomnieks ES lietās Pēteris Viņķelis Dienai paskaidroja, ka Lisabonas līgums Saeimai jāratificē līdz Jāņiem, kad beidzas pavasara sesija, bet par daudzgadu budžeta perspektīvu valstu un valdību vadītāji plāno vienoties decembrī. Latvijas izredzes sarunās par maksājumiem lauksaimniekiem un kohēzijas politiku varot ietekmēt tas, cik konstruktīvi mūsu valsts būs sevi parādījusi.
Satversme nosaka, ka starptautiskus līgumus, kuros tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Šāds deleģējums ir Lisabonas līgumā, kuru Saeima ratificēja ar nepieciešamo vairākumu, tāpēc arī grozījumi tajā jāratificē tādā pašā kārtībā. Pat ja juristi atrastu formulas, kas ļautu grozījumus apstiprināt ar vienkāršu balsu vairākumu, no koalīcijas pārstāvju teiktā noprotams, ka tā nevar atļauties to darīt, lai nedotu nekādu iemeslu balsojumu apstrīdēt Satversmes tiesā.