«Neapzināti šādi dokumenti noplūst nevar,» sacīja M. Krūtainis, atbildot uz jautājumu, vai iespējams, ka kāda no Hipotēku bankas iegādē ieinteresētajām pusēm būtu apzināti publiskojusi informāciju, lai darījumā iegūtu izdevīgāku cenu.
Bankas komercdaļu iecerēts pircējiem piedāvāt sešās daļās - HipoNIA, Hipolīzings, Hipo fondi, universālajām bankām piemēroti aktīvi, aktīvi, kas piemēroti uz korporatīvajiem klientiem orientētām bankām un nekustamo īpašumu aktīvi. M. Krūtainis norādīja, ka pašlaik notiek sarunas ar vairākiem minēto aktīvu potenciālajiem pircējiem. Līdz gada beigām plānots saņemt piedāvājumus no investoriem, bet pārdošanu realizēt nākamgad. Finanšu ministrija uzsver - ES regulējums paredz, ka kredītiestāde nevar vienlaikus nodarboties ar attīstības programmu realizāciju kā pamatdarbību, papildinot to ar komercdarbību, konkurējot tirgū ar komercbankām. Uz Hipotēku bankas bāzes valdība vēl 2009. gadā nolēma veidot t. s. attīstības institūciju, kas nodrošinās atbalstu ekonomikas attīstībai.
Kā ziņoja Nekā personīga, SEB Enskilda izstrādājusi divus scenārijus, kas abi paredz zaudējumus no Hipotēku bankas pārdošanas - aptuveni 28 miljonus latu optimistiskā gadījumā un 110,8 miljonus latu pesimistiskā scenārijā. Bankas pārdošanu paredz gan valdības vienošanās ar SVF, gan arī prasība no Eiropas Komisijas. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzskata, ka kavēties ar pārdošanu nedrīkst, jo tas var novest pie «bankas piespiedu pārdošanas ātri - par jebkuru cenu».