, ādas, locītavu, kardiovaskulāro un gastrointestinālo saslimšanu ārstēšanai. Hroniskos gadījumos, kas nav izārstēti, lietojot tradicionālo medicīnu, bieži vien ar homeopātiju var panākt ievērojamu dzīvnieka stāvokļa uzlabojumu. Tomēr jāņem vērā, ka pacienta vecums, iepriekšējās terapijas ilgums un patoloģijas smagums var ietekmēt homeopātisko preparātu iedarbību. Smagākos, komplicētākos gadījumos iespējams, ka dzīvnieks pilnībā neatveseļojas, bet tā veselības stāvoklis un dzīves kvalitāte var būtiski uzlaboties.
Klasiskajā homeopātijā lieto tā saucamos monopreparātus, kas pieejami gan laktozes tablešu veidā, gan saharozes lodītēs, granulās, pulverī, spirta šķīdumos.
Aptiekās var nopirkt arī kompleksos homeopātiskos preparātus, kas paredzēti konkrētajai saslimšanai un veidoti tā, lai vielu maisījums palīdzētu jebkuram dzīvniekam. Kompleksie preparāti var noderēt kā pirmā palīdzība simptomu noņemšanai. Ja cilvēkam ir dzīvnieks, mājas aptieciņā ieteicams turēt: Arnica (ievainojumi, nobrāzumi, sasitumi), Aconitum (šoks, pēkšņa temperatūras paaugstināšanās), Apis (tūska, insektu kodumi, dzēlieni), Belladona kompleksu (karstumdūriens, stipri paaugstināta temperatūra), Veratrum-homaccord (akūta vemšana, caureja), Sulfur (niezoša, ar izsitumiem klāta, strutaina āda), Cyclamen kompleksu (sāpīgas mēnešreizes), Avena kompleksu (nemiers, nervozitāte), Calendulae Kliņģerīšu ziede (iekaisusi āda, nedzīstošas brūces), Oculoheel pilieni (konjuktivīti, 1 piliens 4-6 x dienā pie akūtiem iekaisumiem).
Par devām. Homeopātiskie preparāti jālieto vismaz pusstundu pirms vai pēc ēšanas. Šķīdumus lieto pa septiņiem pilieniem pieaugušiem kaķiem un no 7 līdz 12 pilieniem pieaugušiem suņiem (atkarībā no suņa lieluma); tabletes - 1 tablete pieaugušiem kaķiem, 1-3 tabletes pieaugušiem suņiem (atkarībā no suņa lieluma); graudiņus - pa 7 graudiņiem pieaugušiem kaķiem un suņiem. Jo akūtāki slimības simptomi, jo biežāk preparāts jālieto, pat reizi pusstundā vai stundā, līdz stāvoklis uzlabojas. Ja stāvoklis ir vieglāks, preparātus var lietot 3-4 x dienā.
Svarīgi ir objektīvi novērtēt situāciju un šaubu gadījumos apsvērt veterinārārsta palīdzības nepieciešamību. Vēlams, lai dzīvnieka īpašniekam būtu savs ģimenes ārsts homeopāts, kas iesaka, kā rīkoties kritiskos gadījumos.