Visvairāk sūnas sastopamas dārzu ēnainajās daļās, kur vienlaikus ir arī mitrs, kā arī vecos dārzos. Mēdz uzskatīt, ka sūnu klātbūtne signalizē par skābu augsni.
Sūnas pašas par sevi nav nelaime, bet gan pazīme, kas signalizē par problēmu. Visticamāk, augsnē trūkst skābekļa un pārējiem augiem tajā ir grūti augt, taču sūnām, lai augtu, skābekli nevajag. Skābekļa trūkumu izraisa pārmērīga augsnes sablīvēšanās. Nepieciešams, lai sliekas varētu rosīties, lai augsne būtu minerālvielām bagāta un augiem tajā patiktu un būtu spēks augt. Ēnainās vietās ir mitrāks, tāpēc augsne ir arī smagāka un kļūst blīvāka. Iespējams, ka šādās vietās no sūnām tikt vaļā pilnībā vai bez regulāras cīņas nekad neizdosies, jo to klātbūtne attiecīgos apstākļos ir dabisks process.
Taču pārējām dārza daļām var pielietot efektīvas metodes, kas sūnas iznīcinās.
Ja uz augsnes virskārtas ir tikai blīvs sūnu slānis bez citas veģetācijas, to nāksies noņemt, atstājot atklātu melnzemi, kas kārtīgi jāuzirdina. Tajā var iestrādāt attiecīgas minerālvielas, lai sūnām nepatiktu tajā augt, vai kaut tautas metodi - pelnus. Tikai jāatceras, ka tiem jābūt palikušiem pēc kvalitatīvas koksnes, nevis atkritumu dedzināšanas.
Ja sūnas savairojušās zālienā, arī jāvērtē - ņemt nost visu kārtu un sēt jaunu mauriņu vai tikai veikt aerāciju - zālāja uzirdināšanu ar speciālu aeratoru vai vismaz asu grābekli un noplicināto laukumu apsēšana ar jaunu zālīti. Jāatceras, ka jaunos sējumus nepieciešams kārtīgi aplaistīt.
Kā viena no sūnu iznīcināšanas metodēm ir melnzemes kārtas atjaunošana, taču J. Aldermaņa dārzniecības direktore Vija Rožukalne iesaka izvērtēt tās izcelsmi. Ja zeme nākusi no dziļa karjera, to vajag bagātināt ar mēslojumu - zālienā jāiestrādā augsnes mikrofloru saturoši un uzlabojoši biopreparāti un jānoregulē augsnes pH līdz 6-6,5. To panāk ar krītu vai dolomīta miltu iestrādāšanu (60- 100 kg/100 m2).