Esam lielākais uzņēmums nozarē. Nodarbojamies gan ar atkritumu savākšanu un šķirošanu, gan pārstrādi, turklāt faktiski visā Latvijas teritorijā, respektīvi, mums ir pieredze gan lielās, gan mazās pašvaldībās.
Mazliet pieklususi ministra Sprūdža saķeršanās ar pašvaldībām par ministrijas rosinātajām izmaiņām atkritumu nozarē. Par ko ir debates?
Neliels atskats vēsturē. Vēsturiski atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi piederēja pašvaldībām, tad sākās privatizācija, nozarē ienāca privātie investori, to skaitā ārzemju, un pēdējos gados redzam, ka nozare virzās liberalizācijas virzienā, tas ir, tā balstās uz konkursiem un savstarpēju konkurenci. Otrais modelis, kas turpina pastāvēt, ir: konkrētajā teritorijā atkritumu jautājumu kontrolē attiecīgā pašvaldība. Pirmais modelis nozīmē ekonomiski racionālu biznesu ar apmēram divas reizes zemāku pakalpojuma cenu iedzīvotājiem nekā otrajā modelī.
Kāpēc pašvaldības tā cīnās par otro modeli?
Es, protams, varu izteikt tikai pieņēmumus - ka pašvaldību uzņēmumiem ir citas intereses nekā privātajiem. Mūs interesē peļņa. Savukārt, ja paskatāmies uz pašvaldību uzņēmumiem, kas strādā atkritumu nozarē, piemēram, ZAAO, tad viņiem vidējais tarifs ir 8,90 latu par kubikmetru. Tas ir ļoti daudz - ja paskatāmies tarifus pašvaldībās, kur bijuši konkursi, redzam, ka, piemēram, Ķekavā tarifs ir 3,22 lati, Jūrmalā - 2,96 lati par kubikmetru utt. Un vienalga, ja spriež pēc ZAAO gada pārskata, viņi pamanās strādāt ar zaudējumiem...
Varbūt privātie tik lēti var piedāvāt, jo dempingo?
Ja mēs strādājam ar peļņu, kāds var būt dempings?
Rīgas pašvaldības amatpersonas neoficiāli ir likušas manīt, ka privātie savāc atkritumus, par to saņem naudu, bet poligonā nodod mazāku apjomu, attiecīgi ietaupa un kaut ko pa ceļam izgāž. Tādēļ konteineri jāaprīko ar mikročipiem.
Pilnīgas muļķības. Vienkārši jāatceras, ka Rīgā atkritumu bizness naudas izteiksmē ir apmēram 15 miljoni latu gadā un pašvaldība, protams, vēlas to sev.
Labi, Rīga ir īpašs gadījums. Tātad: par ko ir lielās debates?
Visā pasaulē atkritumus dala divās plūsmās. Pirmā ir mājsaimniecību radītie. Tā ir pašvaldības atbildība organizēt to izvešanu utt. Otrā ir uzņēmumu, piemēram, lielveikalu, radītie. Un uzņēmumam, juridiskai personai, ir jābūt tiesībām konkursa ceļā izvēlēties sev izdevīgāko variantu, tas ir tikai paša uzņēmuma jautājums, kur pašvaldībai nav jāiejaucas. Jo jāsaprot, ka uzņēmuma vajadzības ir specifiskas, tam nepietiek ar standarta konteineriem. Piemēram, lielveikalam vajag preskonteinerus... atsevišķi eļļu izvešanas pakalpojumu utt. Respektīvi, lielam uzņēmumam piedāvājums un pakalpojums tiek veidots tikpat individuāli kā... ja mēs runātu par, teiksim, PR pakalpojumu. Tāpēc šajā otrajā plūsmā nekas nav jāregulē, tas savukārt nepatīk pašvaldībām.
Savukārt pašvaldības saka, ka tad nozares firmas nodarbosies ar juridiskajām personām un ar iedzīvotājiem negribēs ķēpāties.
Te viss tiek mests vienā putrā... Pirmkārt, t. s. industriālajiem klientiem būtu zināmi kritēriji - 240 kubikmetru gadā -, un tas ir visnotaļ liels apjoms, ko «saražo» tikai ierobežots loks. T. i., nav tā, ka visi baigi metīsies prom no iedzīvotājiem. Otrkārt, atkritumu poligonus interesē tieši mājsaimniecību radītie atkritumi, jo tajos ir pārtikas atkritumi, no kuriem var ražot dabas gāzi. T. i., atkritumu nozares interese par mājsaimniecību atkritumiem nekur nepazudīs. Tajā pašā laikā, būsim godīgi, - industriālie klienti, maksājot tādu pašu tarifu kā mājsaimniecības, dotē pēdējās.
Tad, nodalot uzņēmumu atkritumus, šī slēptā dotācija zudīs un iedzīvotājiem būs jāmaksā vairāk!
Lai nevarētu teikt, ka tas ir subjektīvs ieinteresētās puses viedoklis... Ministrija speciāli pasūtīja pētījumu par šo iespējamo sadārdzinājumu. Secinājums: tas būs apmēram 2,5% mēnesī. Ja ņem vērā, ka mājsaimniecība par atkritumu izvešanu mēnesī maksā vidēji 2 latus, tad runa par dažiem santīmiem!
Un, ja kāds runā par netaisnīgiem tarifiem mājsaimniecībām, tad vispirms jāpaskatās uz pašiem pašvaldību uzņēmumiem. ZAAO dzimtajā Valmierā tarifs ir 7,95 lati, savukārt Cēsu novadā, kas taču objektīvi tālāk, ZAAO tarifs ir 6,71 lats. Lai gan vests tiek uz vienu un to pašu poligonu. Respektīvi, valmierieši dotē ZAAO reģionālo ekspansiju. Tā kā viņiem nav izvēles iespēju, viņi zināmā mērā ir ķīlnieki. Un te mēs atkal nonākam pie jautājuma, kāpēc pašvaldības tik ļoti iebilst pret juridisko personu segmenta nodalīšanas. Ja tā notiks, uzņēmums varēs iet pie pašvaldībai piederošā atkritumu izvedēja un teikt: nu piedalieties konkursā, kādu cenu piedāvājat? Ja šis pašvaldības uzņēmums teiks: ā, nu labi, maksājiet pašreizējo astoņu latu vietā četrus, tad tā savā ziņā būs atzīšanās, ka pakalpojumu var sniegt būtiski lētāk, tad savukārt radīsies jautājumi arī mājsaimniecībām.
Un tad mēs atgriežamies pie stāsta par reģioniem, kur pašvaldība grib pati nodarboties ar atkritumiem. Ir nomaļas pašvaldības; ja tās spītīgi grib savu «vedēju», tad tur ir attiecīgi sava administrācija, pašizmaksa, tajā pašā laikā neliels klientu skaits. Rezultātā tarifs dažās pašvaldībās Latgalē ir virs 10 latiem par kubikmetru! Ja pat šajās it kā no biznesa viedokļa nepievilcīgajās teritorijās ļautu konkurēt privātajiem, ticiet man, viņi sarēķinātu, kā to cenu dabūt lejā. Nesen bija konkurss Nīcas novadā - lūdzu, mazliet virs pieciem latiem.
Mēs runājam par atkritumu izvedējiem, bet nervoza tēma ir arī poligoni. Vai tie nav sabūvēti par daudz?
Neviens neparedzēja, ka būs tik dziļa krīze, ka iedzīvotāji tik masveidīgi brauks prom no Latvijas vai uz Rīgu un ka atkritumu apjoms tik dramatiski saruks. Rezultātā mums ir, ja nekļūdos, 10 poligonu. Mēs jau esam investējuši šajos poligonos apmēram 80 miljonus latu un turpinām to darīt. Tas ir bezjēdzīgi. Un tas arī nav nepieciešams, jo jāskatās ir pavisam citā virzienā. Atkritumi vairāk jāšķiro un jāpārstrādā.