Kā rāda statistika, jau šogad pirmajos sešos mēnešos piedzimuši par 1,4% mazāk bērnu nekā pērn šajā laikā. Līdz ar to kopējais iedzīvotāju skaits šogad sarucis par 4218 cilvēkiem.
Nākotne nav spoža
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šogad pirmajā pusgadā Latvijā piedzimuši 10 511 jaundzimušie, kas ir par 147 bērniem mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Ja vēl pirmajos četros mēnešos dzimstības pieaugums bija vērojams, tad otrajā ceturksnī situācija mainījusies. Turklāt šogad pieaudzis arī mirušo skaits, sasniedzot 14 729 cilvēkus pirmajos sešos mēnešos, kas ir par 3,7% vairāk nekā pērn šajā laikā. Līdz ar to, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, dabiskais pieaugums Latvijā saglabājas negatīvs jau kopš 1991. gada.
Tikmēr ilgtermiņā redzams, ka dzimstība, piemēram, pēdējo piecu gadu laikā, ir pakāpeniski pieaugusi. Demogrāfs Ilmārs Mežs to saista ar valsts atbalsta palielināšanu, kas iedrošinājis tās ģimenes, kuras bērnu bija vēlējušās. Taču paralēli jāatceras tas, ka katru gadu par vairākiem tūkstošiem samazinās potenciālo māmiņu skaits. Šis process jau notiek šobrīd, bet nākotnē gaidāms vēl straujāks kritums, jo deviņdesmitajos gados bijis dzimstības kritums. Turklāt savu lomu spēlē emigrācija. Ja tā nebūtu bijusi tādos apmēros, tad, iespējams, dzimstība un mirstība Latvijā būtu izlīdzinājusies un dabīgais pieaugums būtu pozitīvs, Dienai skaidro I. Mežs. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk ir jādomā par to, kā iedrošināt ģimenes, kuras bērniņu arī vēlas, veidot ģimenes pieaugumu, uzskata demogrāfs. Jāmēģina vismaz panākt to, lai dzimstība strauji nesamazinātos, bet tam šobrīd nepalīdz, piemēram, neskaidrība par valsts atbalstu tām ģimenēm, kuru bērni gaida rindā uz pašvaldības dārzi ņu. Sievietes vienkārši baidās riskēt mājās pavadīt visus piecus gadus, jo nebūs līdzekļu privātajam bērnudārzam. Diemžēl Latvijā joprojām strauji pieaug nabadzības risks, palielinoties bērnu skaitam ģimenē.
Plānots daudz
Lai demogrāfiskie rādītāji tomēr turpinātu ilgtermiņā uzlaboties, tikko valdībā iesniegts Ģimenes valsts politikas rīcības plāns nākamajiem gadiem. Kā Dienai skaidro Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Iveta Kancēna, rīcības plānā ir iecerēts paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām vai ieviest diferencētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa īstenošanas politiku. Tāpat plānots paplašināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotajos izdevumos ietveramos izdevumus, pilnveidot mājokļa atbalsta politiku ģimenēm ar bērniem un uzlabot atbalstu daudzbērnu ģimenēm. Paredzēts arī pakāpeniski ieviest veselīgas bezmaksas brīvpusdienas 4.-6. klašu skolēniem. Te gan pirmais solis ir sperts - Izglītības un zinātnes ministrija valdībā iesniegusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai brīvpusdienas 4. klašu skolēniem būtu jau no šā gada 1. septembra. Lai gan iepriekš runāts, ka naudas pagaidām šīm mērķim nav, tomēr, paaugstinot akcīzes nodokli, secināts, ka ienākumus var novirzīt bērniem.
LM arī stāsta, ka neesot aizmirsts par bērnudārza pieejamības problēmām, tajā skaitā arī par valsts atbalsta turpināšanu vecākiem, kuru bērni apmeklē privāto dārziņu, jo vietas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs nav. Savukārt, lai atbalstītu vecākus, plānots pārskatīt slimības lapas apmaksas ilgumu slima bērna kopšanas gadījumā.
Tas, vai šis plāns tiks arī īstenots, gan atkarīgs no pieejamā finansējuma. Piemēram, Finanšu ministrijā Dienai norāda, ka atbilstoši pašreizējām prognozēm papildu līdzekļi 2016. gadam netiek plānoti. Arī I. Mežs atzīmē - pagaidām izskatās, ka atbalsts ģimenēm ar bērniem pat saruks.