Patlaban ļoti ticams, ka iedzīvotāji līdz šī gada beigām maksās par elektrību kā līdz šim - par pirmajām 1200 patērētajām kilovatstundām pēc Starta tarifa, bet, pārsniedzot šo apjomu, - pēc Pamata tarifa, jo Saeima gatavojas teikt galavārdu par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un, visticamāk, atliks elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām līdz 2015. gada 1. janvārim. Ja tirgus tiktu atvērts jau no 1. aprīļa, daudziem iedzīvotājiem šogad būtu jārēķinās ar augstāku elektrības cenu, liecina enerģētikas nozares pārstāvju aprēķini. Savukārt Ekonomikas ministrijas definētie tirgus atvēršanas mērķi - «rosināt konkurenci elektroenerģijas tirdzniecībā un veicināt elektroenerģijas tirdzniecību par konkurētspējīgām cenām» - patlaban šķiet visai utopiski.
Vēl daudz darāmā
Gan politologi, gan ekonomisti atzīst, ka par iemeslu elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanai līdz nākamā gada sākumam var uzskatīt rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu tuvumu, jo elektroenerģijas cenu kāpums varētu radīt spriedzi sabiedrībā un mazināt pie varas esošo politisko spēku izredzes vēlēšanās. To, ka politiķu vēlme atlikt elektroenerģijas tirgus liberalizāciju saistīta ar vēlēšanu tuvumu, medijiem sacīja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Enerģētikas nozares eksperti gan vērš uzmanību arī uz to, ka tirgus pilnīgai atvēršanai Latvija pagaidām sagatavojusies vāji. Pirmkārt, tāpēc, ka tehniskās iespējas piegādāt elektroenerģiju no citām valstīm un tādā veidā radīt reālu konkurenci tirgū ir ierobežotas. To nenoliedz arī politiķi. Gan Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība), gan pašreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija), gan kādreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) atzīst, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana pagaidām būtu vairāk teorētiska, jo praktiski spēcīga tirgotāju konkurence nemaz nevar izveidoties. «Reālu konkurenci mēs varam sagaidīt ne ātrāk kā 2016. gadā, kad varētu būt izbūvēti starpsavienojumi ar Lietuvu. Savukārt labāki starpsavienojumi ar Igauniju varētu būt izbūvēti 2020. gadā,» skaidro V. Dombrovskis.
Otrkārt, par to, ka sagatavošanās elektroenerģijas tirgus atvēršanai mājsaimniecībām pagaidām veikta nepilnīgi, liecina fakts, ka nav detalizēti izstrādāta sistēma, kā pēc tirgus atvēršanas kompensēt elektrības cenu kāpumu trūcīgākajai sabiedrības daļai. L. Straujuma marta sākumā telekanālam LNT atklāti atzina, ka viņas valdība saņēmusi mantojumā nesakārtotu kompensāciju mehānismu.
Eiropas miljoni
V. Dombrovskis kā iemeslu tam, ka Latvijā elektroenerģijas tirgus - kaut bez reālu konkurenci nodrošinošas tehniskās infrastruktūras - jāatver ne vēlāk par nākamā gada 1. janvāri, min Latvijas starptautiskās saistības, jo, ilgāk atliekot tirgus atvēršanu, «Latvija neizpildīs astoņu valstu līguma noteikumus un apdraudēs iesākto projektu pabeigšanu, nesaņems Connecting Europe facility finansējumu no Eiropas Komisijas, kas plānots no 100 līdz 200 miljonu eiro apmērā, apdraudēs jau realizēto projektu ekonomisko pamatojumu un citām valstīm radīs zaudējumus».
Savukārt A. Kampars uz Dienas jautājumu, vai mūsu valstij iespējams ar tirgus pilnīgu liberalizāciju pagaidīt līdz starpsavienojumu izveidei, atbild, ka Latvija Eiropas institūcijām noteikti varētu argumentēt, kāpēc tirgu atvērs vēlāk par 2015. gada 1. janvāri.
Uzņēmēji nesūdzas
Elektroenerģijas tirgus atvēršanas process Latvijā sākās jau 2007. gadā. Sākotnēji iespēja iegādāties elektroenerģiju brīvajā tirgū tika piedāvāta lielajiem uzņēmumiem, vēlāk arī vidējiem uzņēmumiem, kuriem sekoja mazie uzņēmumi, un kopš 2012. gada 1. novembra visas juridiskās personas elektroenerģiju pērk no pašu izvēlēta elektrības tirgotāja.
Daudzi Dienas vairāku gadu laikā aptaujātie uzņēmēji pauduši viedokli, ka elektrības tirgus atvēršana viņu biznesam finansiāli ir izdevīga, jo iespēja mainīt tirgotāju ļauj elektrību iegādāties par labāku cenu, nekā tas bijis līdz tirgus atvēršanai. Taču vairāki enerģētikas nozares pārstāvji atzinuši, ka vispārējā konkurence elektroenerģijas tirgū jau gadiem vērtējama kā pārāk vāja un situācija pagaidām neuzlabojas.
Cenas var kāpt
Nopietnas grūtības gan radās, vienīgi lemjot par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām. 2012. gada rudenī valdība akceptēja to, ka iedzīvotāji elektroenerģiju brīvajā tirgū pirks no 2013. gada 1. septembra. Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts optimistiski apgalvoja, ka «enerģētikas tirgus kļūs efektīvāks un caurskatāmāks, veicinot cenu ziņā konkurētspējīgāku piedāvājumu». Skeptiskāki gan bija enerģētikas eksperti un tie elektroenerģijas tirgotāji, kuri jau pārdeva elektrību juridiskajām personām. «Jāapsver, vai citi elektroenerģijas tirgotāji, izņemot Latvenergo, ir gatavi apkalpot mājsaimniecību segmentu. Pretējā gadījumā, trūkstot konkurencei, mājsaimniecības var izrādīties zaudētājas,» 2012. gada rudenī bilda INTER RAO LATVIA pārstāve Linda Popova. Arī Prudentia Energy Markets valdes loceklis Roberts Samtiņš atzina, ka nozīmīgs darbs vēl darāms spēles laukuma sakārtošanā, jo «jānodrošina elektroenerģijas biržas ienākšana».
Turklāt arī aizvien uzstājīgāk izskanēja viedoklis, ka tirgus atvēršanas rezultātā iedzīvotājiem par elektrību būs jāmaksā vairāk. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, tirgus atvēršanu mājsaimniecībām atlika līdz 2014. gada 1. aprīlim. Pērn rudenī Saeima pieņēma lēmumu, ka tirgus jāatver šajā datumā, un vienlaikus tika plānots izstrādāt sistēmu, kā cenu kāpumu kompensēt nabadzīgākajiem iedzīvotājiem.
Visticamāk, pēc tirgus atvēršanas 2015. gada 1. janvārī ar augstāku elektrības cenu iedzīvotājiem tomēr būs jārēķinās, liecina ekspertu prognozes. Vienīgais, uz ko var cerēt, ir L. Straujumas jau vairākkārt izteiktais solījums, ka tad beidzot būs izstrādāts mehānisms, kā elektrības cenu kāpumu kompensēt trūcīgākajai sabiedrības daļai.