Vēlēšanas vienmēr ir kā liels teātru konkurss, kur režisoru un aktieru galvenais mērķis ir izpelnīties iespējami skaļas ovācijas publikā. Tad nu vieni aizrautīgi sola sabūvēt sapņu pilis, otri kritizē visu, kas auditorijai varētu nepatikt, vēl kāds dižojas ar pagātnes nopelniem, līderiem vai īpaši svarīgiem sakariem, bet visi kopā bez izņēmuma izmanto katru iespēju, lai muļķa vai pat noziedznieka lomā nostādītu savus sīvākos konkurentus.
Šobrīd esam liecinieki šādai izrādei ASV ar diviem šīs valsts prezidenta amata kandidātiem. Emociju vētra, ko sacēluši Klintone un Tramps, šoreiz īpaši spēcīgi jūtama arī ārpus šīs valsts, tostarp Latvijā un pat vēl tālāk uz austrumiem no mums esošajā Krievijā. Protams, kopā ar dažādiem piesārņojumiem, saduļķojumiem. Iespējams tāpēc, ka publiskajā retorikā amerikāņu vēlētājiem tiek izspēlēta arī ASV attiecību ar Krieviju kārts, bet no tās izriet bažas vai pārliecība arī par mūsu reģiona un pat Eiropas drošību nākotnē. Ja jāatstāsta pavisam koncentrētā, radikālā versijā - tiek vēstīts, ka Klintone varot uzsākt karu pret Krieviju, kas var novest pie pasaules gala, bet Tramps esot tādos draugos ar Putinu, ka, tiekot pie varas, Baltijas valstis visdrīzāk atdotu Krievijai. Zīmogi uz pierēm salikti, nekāda pušu taisnošanās un sava «briesmīguma» noliegšana vairs nelīdz - izskatās, ka visiem tāpat viss skaidrs.
Tas, ka tā ir tikai priekšvēlēšanu propaganda, kas savā radikālismā vienmēr un visur atšķiras no reālās politikas, un tas, ka dzīvojam krietni demokrātiskā pasaulē, kur, kā saka, pēc definīcijas viss no viena cilvēka vien nav un nevar būt atkarīgs - daudz lielāka loma ir likumu, saistību, kolektīvo interešu varai -, šķiet, brīžiem aizmirstas pat cilvēkiem, kas ļoti labi orientējas politikā, ir paši piedalījušies priekšvēlēšanu kampaņās. Saprotams, ka katram var būt simpātijas pret vienu vai otru ASV prezidenta amata kandidātu, taču, lasot Latvijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu kategoriskos - faktiski aģitējošos - ierakstus Twitter vai Facebook vietnēs, brīžiem gribas jautāt: tiešām esam aizmirsuši, ka ne jau jūs, bet ASV pilsoņi izlems, kurš turpmāk būs viņu valsts pirmā persona! No jūsu aģitācijas par vienu un pret otru nekas nav atkarīgs! Un pat ja ievēlēs jums netīkamo, jums, mums, visai pasaulei tas būs vien jāpieņem kā fakts, aizmirstot emociju karstumā kāda vai kādas teikto, gluži kā daudzu valstu ārlietu ministri nu nolikuši malā to, ko savulaik par viņu valstīm, to līderiem izteicis jaunais Lielbritānijas ārlietu ministrs. Ir jārēķinās, ka dzīvojam vēlēšanu kampaņu un valstu konkurences radītā propagandas telpā, kur ne viss ir tik balts vai tik melns, kā tiek mālēts. Informatīvā barība jāfiltrē.