ly_ vadītājs. Viņš norāda, ka pēdējos četros gados mūsu valstī stārtapu jomā notikušas pozitīvas izmaiņas un izaugsme. Tiesa, mums vēl nav sava lielā veiksmes stāsta kā Skype igauņiem, taču veidojas laba bāze, kur tādam rasties. Patlaban Latvijā par ievērojamākajām stārtapu veiksmēm var saukt Ask.fm, Mikrotik, Zabbix, Infogr.am u. c., bet lielai daļai veiksmes stāsts vēl ir tapšanas stadijā. Tāpēc vērtīgi ir dažādi izglītojoši un iedvesmojoši pasākumi, un viens no tādiem gaidāms arī rīt, 7. novembrī, Rīgā - starptautiskā konference Silicon Valley Comes to the Baltics 2015 pulcēs jaunos uzņēmējus, tehnoloģiju talantus, ekspertus un investorus, lai sekmētu inovācijas Baltijas reģionā.
Bizness avantūristiem
Stārtapi inovācijas rada. «Es teiktu, ka stārtapi jāveido avantūristiem, kas vēlas izaicinājumus - tos viņi te dabūs,» saka Ksenija Rostova, kura savulaik darbojusies «klasiskā» biznesā, vadot savu tūrisma aģentūru, bet patlaban kopā ar vīru attīsta stārtapu inSelly. Tas ir digitāls instruments, kas sociālā tīkla Instagram lietotājiem ļauj tajā izveidot funkcionālu tiešsaistes veikalu. «Pamanījām, ka Instagram daudzi taisa speciālu kontu, lai ar kaut ko tirgotos, bet dara to visai «necivilizēti». Nolēmām, ka to visu var automatizēt.» Ksenija atklāj, ka inSelly patlaban ir jau vairāk par 6000 klientu, kas galvenokārt ir tiešie pārdevēji - cilvēki, kas piedāvā pašu darinājumus vai no Ķīnas iepirktas lietas, mazi uzņēmumi, mācību firmas u. c. Kompānija pamatā strādā uz ASV tirgu, bet esot klienti arī no Eiropas, Austrālijas. Nopietni veidot šo platformu Ksenija ar vīru sāka 2013. gadā, kad tika uzņemti biznesa akseleratorā Eleven Bulgārijā, caur kuru produkta radīšanai ieguva 25 000 eiro. Klientu piesaisti viņi sāka pērn augustā, bet nesen Latvijā izdevies saņemt sēklas finansējumu no Imprimatur Capital Fund Management. Ksenija atzīstas, ka no tehnoloģijām sākumā neko daudz nav sapratusi, taču vīram, kas ir inženieris, jau bija pieredze stārtapu veidošanā. Patlaban komandā darbojas pieci cilvēki, un, ja vajag, tiek piesaistīti arī programmētāji un dizaineri no malas.
«Stārtapu izveidot ir grūtāk nekā cita veida biznesu, jo tu taisi ko vēl nebijušu. Nav pārliecības, vai produkts būs pieprasīts, kā to piedāvāt utt.,» saka Ksenija. Stārtapu biznesā arī nav lēnas čubināšanās - izaugsmei jābūt straujai, lai piesaistītu līdzekļus no investoriem.
Kas vairāk par mājaslapu
Socialphotos virzītājs Maksims Šadurskis uzskata, ka jebkurā biznesā, ja nav ambīciju, var palikt pie neliela vēriena un nelielas peļņas, tomēr stārtapu pluss ir tas, ka tie ir digitāli produkti, ko vienkārši vairot un pārdot visai pasaulei. Tiesa, veidojot plašāku biznesu, ar laiku jāpiesaista cilvēki, kas gudrāki par pašu. Maksima bizness patlaban ir triju cilvēku komanda, kas kā uzņēmums strādā gadu. Lai gan pirmie no pašreizējiem apmēram 500 klientiem parādījušies agri, šis gads pagājis, slīpējot produktu, tagad sākta aktīva pārdošana un ārējo tirgu izpēte.
Stārtapa ideja Maksimam radusies, gandrīz 15 gadu strādājot par tehnisko izpildītāju dažādās e-komercijas mājaslapās. «Redzēju, ka klientu var piesaistīt ne tikai ar produkta aprakstu vai atsauksmēm, bet arī citādi. Cilvēkiem nepatīk lasīt, tāpēc tik populārs ir Instagram, kur viss notiek caur bildēm.» Maksima Socialphotos ir rīks citām kompānijām (lielākoties modes industrijas uzņēmumiem angliski runājošās zemēs), kas tām palīdz palielināt zīmolu pārdošanas apjomus, izmantojot klientu bildes no sociālajiem tīkliem. «Piemēram, cilvēks ir nobildējies ar kāda zīmola brillēm vai apģērbu un pie bildes Instagram pielicis attiecīgu haštagu. Ja zīmola menedžeris šīs bildes ar Socialphotos palīdzību atrod, atlasa un izmanto mārketinga aktivitātēs, jaunajiem klientiem tā ir kā sociāla verifikācija, ka produkts ir labs,» Maksims raksturo un piebilst, ka reālas klientu bildes arī ļauj gūt labāku priekšstatu par to, kā produkts izskatās dzīvē.
Maksims teic - veidojot stārtapu, ar digitālām prasmēm nepietiek, vajag arī izpratni par konkrēto jomu. «Cilvēkiem bieži ir rozā brilles - viņi māk programmēt, uztaisa mājaslapu, bet nesaprot attiecīgo biznesu. Taču stārtaps ir ne tikai produkts, tas ir kas vairāk par mājaslapu.» Maksims arī uzskata, ka radītajai inovācijai ir nākotne tad, kad pirmie klienti ir gatavi par to reāli samaksāt.
Latvijā perspektīvāk - B2B
«Stārtaps ir uzņēmums ar augstu izaugsmes potenciālu - tas darbojas tirgū, kurā ienes ļoti lielas izmaiņas vai arī definē tirgu kā tādu. Piemēram, Facebook un Ebay savā laikā nodefinēja, kas vispār ir online sociālie tīkli un izsoles. Te gan pastāv arī milzīgs risks,» skaidro E. Štāls. Viņš atklāj, ka mūsdienās šādi tirgi ir finanšu, medicīnas, datu apstrādes un peer2peer tehnoloģijas. Stārtapi darbojas tirgos, kuros bieži nav līdz galam skaidri spēles noteikumi, tāpēc, lai atrastu savam produktam nišu, komandai jābūt saliedētai, jāspēj ātri reaģēt uz pārmaiņām, riskēt, mācīties no kļūdām. Iepriekšējā pieredze konkrētajā jomā var noderēt, bet var būt arī šķērslis, jo lielākās inovācijas mēdz radīt cilvēki, kas uz nozari skatās no malas.
B2C (bizness klientam) stārtapiem nereti nav nepieciešams liels sākuma kapitāls, jo šodien izveidot kādu aplikāciju vai spēlīti ir salīdzinoši lēti, savukārt B2B (bizness biznesam) stārtapiem vajag lielākas investīcijas, turklāt tieši sākuma stadijā investoru loma var būt izšķiroša - t. s. gudrā nauda jeb biznesa eņģeļi, kuri paši bijuši stārtapu veidotāji un darbojušies konkrētajā tirgū, veiksmes iespēju būtiski kāpina. E. Štāls stāsta, ka Latvijā lielāks potenciāls ir tieši B2B jomā, jo pasaules līmeņa B2C risinājumus ir grūti radīt, sākot ar mazo un latviski runājošo pašmāju tirgu.
Ksenija uzsver, ka Latvijas mazais izmērs tomēr ir ierobežojums arī B2B kompānijām, turklāt te ir pamaz biznesa eņģeļu un fondu, kas finansē tieši stārtapus, trūkst biznesa akseleratoru, tāpēc jādodas ārpus Latvijas. «Tajā pašā laikā infrastruktūra Latvijā ir ļoti laba - cilvēkiem ir interese par stārtapiem, nav grūti atrast speciālistus, kas vēlas un prot darboties stārtapos, ir arī tādas vietas kā TechHub Riga, The Mill, Eegloo.» Arī Maksims piekrīt, ka pēdējos gados Latvijā stārtapu vide plaukst - informatīvā, atbalsta un pat kapitāla pieejamības ziņā. Tomēr joprojām pietrūkstot publisku veiksmes stāstu, kas motivētu arī citus mēģināt veidot ko jaunu, nevis palikt «siltajā vietiņā» darbā IT kompānijās. «Mūsu sabiedrībā cilvēki arī tik plaši nestāsta citiem, ja kaut kas ir sanācis, esam uzmanīgi, piesardzīgi,» Maksims novērojis.
Aug arī pasaulē
Stārtapu attīstībā būtiska ir ar tiem saistītā ekosistēma, kas sastāv no pašiem stārtapiem, agrīnā finansējuma jeb biznesa eņģeļiem, riska kapitāla un regulatorās vides, kuru veido valsts ar likumdošanu un atbalsta programmām. E. Štāls norāda, ka regulatoro vidi un atbalsta programmas var iespaidot, savukārt stārtapu un biznesa eņģeļu rašanās ir vairāk dabīgs process. Latvijā pēdējos gados visos šajos virzienos vērojams progress, arī pasaulē stārtapi kļūst arvien populārāki. «Iemesli ir vairāki. Ekonomika kopumā mainās no korporācijām uz informācijas sabiedrību. Internets ļauj satikties pakalpojuma sniedzējam ar pircēju neatkarīgi no ģeogrāfijas. Vairs nav nepieciešama liela medija labvēlība, lai publicētu savu saturu un sāktu ar to pelnīt. Cilvēki, kas dzimuši 90. gados, to saprot un bieži vien saskata tur lielāku potenciālu nekā karjerā lielā uzņēmumā,» E. Štāls saka. Tāpat stārtapu biznesa sākšanu atvieglo rūkošās izmaksas - jauni pakalpojumi ļauj neveidot pašam savu serveru fermu, norēķinu sistēmu vai autentifikācijas risinājumu, bet izmantot jau radītu. Mainās arī finansējuma piesaistes modeļi, piemēram, Kickstarter ļauj savākt līdzekļus, produktam vēl esot prototipa stadijā, bet Angel list - atrast biznesa eņģeļus no visas pasaules.