Juris Kaža,
Tas pārsniegs ap 2000. gadu notikušo «.com» bumu, kad e-komercijas projekti gāja pa milzīgām naudām, līdz viss sabruka. Tomēr nevajag būt tik skeptiskiem. Facebook ir pasaules lielākā kopiena, kurā notiek aktīva komunikācija. Neskaidrs vienīgi ir tas, kāda ir tā komerciālā vērtība, jo kapitalizācijas vērtību paredz ap 100 miljardiem dolāru, kas adekvāti parasti ir tikai kādiem ražotājiem, bet ne interneta produktiem. Lieli ir vēl Oracle, Microsoft un Apple, bet pat tie kaut ko fiziski ražo. Šajā gadījumā cenas un peļņas samērība ir 1:100 - ja būtu lieka nauda, kādus desmitus vai simtus akciju nopirktu, lai īslaicīgi nopelnītu, bet ilgtermiņā nevar saprast, ko tas nesīs.
Jānis Palkavnieks,
Draugiem.lv pārstāvis:
Kopš brīža, kad Facebook paziņoja par iešanu biržā, ir novērojams tā reklāmas apjoma kritums, bet šābrīža ieņēmumi pret Facebook biržas vērtību jau ir neadekvāti. Ja, piemēram, Google ieņēmumi pēc ieiešanas biržā palielinājās, tad Facebook jau tagad samazinās. Bet Marks Cukerbergs ir parādījis, ka nerēķināsies ar biržu, - vienīgajā reizē tiekoties ar investoriem, viņš tērpās treniņjakā ar kapuci, kas saniknoja Volstrītas milžus. Pirkt šīs akcijas ir tikpat riskanti kā jebkuras citas. Ja Facebook salūzīs zem Volstrītas spiediena, būs jāmeklē papildu ieņēmumi, kas varētu būt agresīvāka reklāma, kā arī privātuma politikas pārkāpšana, tirgojot lietotāju datus mārketinga nolūkos.