Prezidents neko nezinot
Dž. Napolitāno netiek apsūdzēts kādos noziegumos, bet tiesa vēlējās viņu izjautāt, jo prezidents laikā, kad mafija bija pieteikusi karu valdībai, vadīja Itālijas parlamenta apakšpalātu. Politiķis apgalvo, ka viņa rīcībā neesot informācijas, kas varētu noderēt tiesnešiem.
Tomēr ir izskanējusi informācija, ka Dž. Napolitāno pirms diviem gadiem no sava juridiskā padomnieka saņēmis vēstuli, kuras saturs izmeklētājiem liekot nojaust, ka viņš ir zinājis par valdības kontaktiem ar mafiju, vēsta BBC. Izmeklētāji arī pārtvēruši telefonsarunu, kurā viens no lietā apsūdzētajiem - bijušais iekšlietu ministrs Nikola Mančīno - prezidenta palīgam lūdzis, vai viņš nevarētu izvairīties no piedalīšanās prāvā.
Trīs stundas ilgusī Dž. Napolitāno iztaujāšana notika aiz slēgtām durvīm, tādēļ to nevarēja apmeklēt mediji. Pēc tās prezidenta birojs izplatīja paziņojumu, ka viņš uz tiesnešu jautājumiem atbildējis «maksimāli atklāti un nosvērti» un neesot izmantojis konstitūcijā paredzētās tiesības klusēt.
Viena no apsūdzēto aizstāvēm Nikoleta Pjerdžentīli žurnālistiem sacīja, ka prezidents runas par slepenu vienošanos starp valdību un mafiju nodēvējis par «pieņēmumu bez objektīviem pierādījumiem», raksta Reuters. Dž. Napolitāno arī apgalvojis, ka deviņdesmito gadu notikumu laikā ir bijis tikai «skatītājs no malas».
Nepanāca mieru
Organizētā noziedzība ir Itālijas nelaime jau gadsimtiem, bet deviņdesmito gadu sākumā mafija ar nepieredzētu brutalitāti vērsās pret cilvēkiem, kas bija nostājušies tās ceļā. 1992. gadā mafija uzspridzināja auto, kurā atradās Sicīlijas prokurors Džovanni Falkone, viņa sieva un trīs miesassargi.
Izmeklētāji apgalvo, ka pēc notikušā toreizējā valdība un tiesībsargājošās iestādes, cerot iegrožot aizvien augošo vardarbību valstī, veica slepenas pārrunas ar mafijas bosiem. Valdība solījusi mīkstināt cietumsodus ieslodzītiem mafijas locekļiem, ja organizētās noziedzības grupējumi samazinās vardarbību.
Ar to gan ticis panākts pretējs efekts, jo divus mēnešus pēc Dž. Falkones slepkavības līdzīgā uzbrukumā tika nogalināts viņa kolēģis Paolo Borsellino. Vairākas spridzināšanas un pasūtījuma slepkavības visā Itālijā notika arī 1993. gadā, pēc tam, kad tika notverts Sicīlijas mafijas boss Salvatore Rīna, kuram vēlāk piesprieda mūža ieslodzījumu par Dž. Falkones un P. Borsellino slepkavības organizēšanu.
Aizdomas par varas un mafijas slepenām saitēm pastiprinājis Itālijas parlamenta Mafijas apkarošanas komisijas līdzpriekšsēdētājs Klaudio Fava, kurš nesen paziņoja, ka nu jau nefunkcionējošais iekšējās izlūkošanas dienests Sisde no 2003. līdz 2007. gadam ieslodzītiem mafijas bosiem maksājis par informāciju. K. Fava domā, ka informācija izmantota, lai izjauktu izmeklēšanas par politiķu iespējamiem sakariem ar mafiju.
Ir laba veselība
Pēdējos gados organizētās noziedzības apmēri Itālijā ir samazinājušies, jo policija mafijai ir atsavinājusi ļoti daudzus vērtīgus aktīvus, arī ekonomiskā krīze samazinājusi mafijas ieņēmumus. Tomēr «mafijas veselība» joprojām laba.
Itālijas Centrālā banka 2012. gadā lēsa, ka organizētā noziedzība gadā apgroza ap 170 miljardiem eiro, kas ir aptuveni desmitā daļa no valsts iekšzemes kopprodukta. Mafijas klātbūtne sevišķi liela ir valsts dienvidos. Piemēram, nabadzīgā reģiona Kalabrijas mafija Ndrangheta pērn nopelnījusi 53 miljardus eiro - vairāk nekā ātrās ēdināšanas uzņēmums McDonald's un Vācijas lielākā komercbanka Deutsche Bank.