Gruzijas prezidenta un valdības paaugstināto interesi par valsts aizsardzības spēju ievērojamu uzlabošanu var saprast, jo pēc piecas dienas ilgušā augusta kara 2008. gadā citādu reakciju būtu grūti sagaidīt. Izdevumi bruņoto spēku apmācībai un apgādei ir lieli, jo aizsardzības budžets šogad ieplānots 675 miljonu laru (450 miljoni dolāru) apjomā. Jāņem vērā, ka valsts budžets ir 8 miljardi laru jeb 5 miljardi dolāru. Taču ne jau aizsardzības izdevumu apjoms vien, skatoties no ārpuses, šķiet interesantākais gruzīnu darbībā. Uzmanības vērta ir iecere ražot daudz svarīga bruņojuma un ieroču ar saviem spēkiem uz vietas Gruzijā. Tas ir ievērojams fakts, jo var droši apgalvot, ka vēl tikai pirms kādiem sešiem astoņiem gadiem kaut kam tādam neticētu neviens saprātīgs cilvēks. Arī tagad pat ar aizsardzību saistīti cilvēki Gruzijā pauž pārsteigumu, ka vēl nesen saimnieciski gandrīz vai bankrotējusī valsts ir spējīga sapulcināt vajadzīgos inženiertehniskos speciālistus un pieķerties pie tik nopietna darba. Tieši tāpēc ir interesanti vērot, kā Gruzijai tas sekmēsies. Tādos brīžos nākas atcerēties latviešu studentus, kas bija izveidojuši bezpilota lidmašīnu, taču diemžēl nav dzirdēts, ka Latvijas valstij par to būtu nopietna interese.
Vēlmi pašiem ražot ieročus un bruņutehniku noteikusi pieredze, ka ar piegādēm no ārvalstīm nav iespējams rēķināties simtprocentīgi. To vienmēr var negatīvi ietekmēt Maskava, jo tikai dažas valstis varētu ignorēt krievu aicinājumus nepiegādāt ieročus šai Dienvidkaukāza valstij. Kļuvis redzams, vismaz tā izteicies Gruzijas līderis Mihails Saakašvili, tas ievērojami samazina izdevumus.
Tikko gruzīni izmēģinājuši pirmo pašu konstruktoru radīto bezpilota lidmašīnu. Tas noticis sarežģītos klimatiskajos un kalnaina reljefa apstākļos. Lieki teikt, ka tas ir pozitīvi vērtējams kā no intelektuālo zināšanu, tā no tehnoloģijas attīstības viedokļa. Bez šīs lidmašīnas februārī un martā notikuši citi interesanti izmēģinājumi. Februārī tikusi parādīta kājnieku bruņumašīna Lazika, bet martā - reaktīvā daudzšāviņu iekārta. Saprotamā kārtā jauno ieroču izstrādāšana norisinās lielā slepenībā, lai gan jau tagad dzirdami kritiski vērtējumi. Visticamāk, tam ir zināms pamats, jo diezin vai tik sarežģīts darbs var norisināties bez problēmām. M. Saakašvili argumenti par nepieciešamību turpināt iesākto darbu skan pārliecinoši - valstij tas izmaksā daudz lētāk, turklāt nav jābūt atkarīgiem no citas valsts, kas var piemānīt, nodot citiem slepenu informāciju un izšķirīgā brīdī atteikt vai pat apturēt piegādes. Neapstrīdama patiesība, ka aizsargāties iespējams tikai tad, ja ir pieejami atbilstoši līdzekļi.