Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā -2 °C
Sniega pārslas
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Izglītošana ir veids, kā rūpēties par vidi ilgtermiņā

«Sakopt vidi, savu tuvāko apkārtni latviešiem ir goda lieta. Tā ir laba, jau vēsturiski izveidojusies tradīcija - līdzīgi kā sacensties par sakoptākās lauku sētas vai pagasta titulu. Taču vides sakopšana ir arī dzīves nepieciešamība, un tās pašvaldības, kas vēlas ieguldīt šajā jomā, to arī dara,» apliecina Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece. Skrundas novads aizņem 555,39 kvadrātkilometrus. Tajā atrodas gan Natura 2000 teritorijas, gan bijusī padomju armijas Skrundas lokatora pilsētiņa, kas pārgājusi Skrundas pašvaldības rokās kā nekustamais īpašums Mežaine.

Iesaista jauniešus

Citviet Latvijā lapu grābšanas sezona jau rit pilnā sparā, turpretim Skrundā koki tikai sāk krāsoties. Ko darīt ar nobirušajām lapām - katrā vietējā saimniecībā ir savs atšķirīgs viedoklis. Viesojoties Igaunijā, Skrundas novada domes vadītāja novērojusi, ka kaimiņzemē rudens lapām piebiris parks šķiet dabisks process, kurā iejaukties nav obligāti. «Latvieši savukārt gatavi sagrābt katru lapiņu. Esam izveidojuši speciālu lapu laukumu,» stāsta L. Robežniece. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām lapu laukums jāierīko pēc līdzīgiem tehniskajiem noteikumiem kā šķirotajiem atkritumiem - teritorijai jābūt nožogotai, ar cieto segumu. «Vides pārvalde pašvaldībām iesaka veidot šādus laukumus, un mēs bijām radoši - atradām piemērotu vietu ražošanas teritorijā, sadarbībā ar Skrundas komunālo saimniecību startējām Vides investīciju fonda projektu konkursā, saņēmām atbalstu un laukumu izveidojām uz vecā angāra pamatiem,» stāsta Skrundas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Zane Eglīte. Projekta realizācija gan prasījusi kārtot daudz formalitāšu. Z. Eglīte norāda: «Mazām pašvaldībām lapu laukumu ierīkošanai nevajadzētu piemērot tādas pašas prasības kā lielajiem šķiroto atkritumu poligoniem. Vajadzētu vērtēt pēc situācijas.»

Skrundas novadā arī jaunieši iesaistīti lapu laukuma projektā. «32 skolēni kļuva par vides aģentiem, mājās skaitīja saražoto atkritumu daudzumu un mērīja to autobusos. Tie bija astoņi pilni autobusi atkritumu, ko šajās ģimenēs saražoja nedēļas laikā. Mēs aicinām iedzīvotājus taupīt resursus, samazinot konteineru vai atkritumu izvešanas reižu skaitu. Esam sapratuši, ka vecākus tik ātri pāraudzināt nevarēsim, taču par vides jautājumiem noteikti jārunā ar bērniem,» uzsver Z. Eglīte. Piemēram, sadarbojoties ar Zemessardzi un jaunsargiem, skolēni sakopuši pulkveža Oskara Kalpaka taku. «Kopīgās aktivitātes, ejot dabā, ir ļoti laba pieredze mūsdienu bērniem, un viņi tajās vēlas piedalīties. Tā mūsu novadā ir apzināta politika - skolas bērnus brīvajā laikā ar vides aktivitātēm atraut no datora,» uzsver L. Robežniece. Novadā lepojas, ka Nīkrāces pamatskola ieguvusi ekoskolas titulu un sadarbojas ar Liepājas Vides pārvaldi. «Varbūt novadā neesam paveikuši kaut ko grandiozu vides jomā, taču katrā vietā ieguldām pa mazumiņam, un izglītošana ir viens no ceļiem, kā rūpēties par vidi,» uzskata L. Robežniece.

Jāatjauno meliorācija

Saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu Skrundā realizēti projekti, kurus atbalsta Klimata pārmaiņu finanšu instruments, - ielās kopumā nomainīti 82 gaismekļi, tā panākot kopējo oglekļa dioksīda samazinājumu 8,90 tonnu gadā. Pašvaldības vajadzībām iegādāti divi jauni elektromobiļi. Savukārt energoefektivitātes programmas ietvaros veikta siltināšana Nīkrāces pamatskolā, Skrundas vidusskolā un Skrundas kultūras namā. Abās skolās mainīta apkures sistēma par labu atjaunojamiem energoresursiem. «Tagad skolās darbojas granulu apkures katli. Izvērtēt, cik būsim ietaupījuši, varēsim tikai šīs apkures sezonas beigās, taču teorētiskie aprēķini liecina, ka būsim vinnētāji,» norāda L. Robežniece. Z. Eglīte piebilst: «Ja varam taupīt energoresursus un samazināt emisijas, kāpēc to nedarīt? Tiesa, dažkārt programmu nosacījumi, piemēram, siltināšanas projektiem, kas jārealizē ziemas periodā, nav atbilstoši mūsu klimata apstākļiem, no tā cieš paveikto darbu kvalitāte, un tas sadārdzina arī izmaksas, tomēr par to, ko esam paveikuši, varam tikai priecāties.»

Turpmākajos gados novada attīstības programmas investīciju plānā paredzēts ķerties arī pie meliorācijas. «Pie mums jau izsenis bijis liels purvs. Blakus pilsētas teritorijai atrodas vecā kūdras ieguves vieta. Iedzīvotāji sūdzas, ka pagrabos ir augsts gruntsūdens līmenis, tāpēc sadarbībā ar sertificētu meliorācijas speciālistu esam apsekojuši meliorācijas sistēmas un Lauku atbalsta dienestā iesnieguši projektu. Lai iztīrītu grāvjus, sakārtotu ūdensteci aptuveni 30 hektāru platībā, nepieciešams daudz līdzekļu. Ja izdotos piesaistīt projekta līdzekļus, tas būtu labs darbs,» uzsver L. Robežniece.

Saudzē zivju resursus

Skrundas novadā ir divas aizsargājamas Natura 2000 teritorijas. Viena no tām atrodas Jaunmuižā, kur ir Ventas un Šķērveļa upītes liegums. Tajā ir unikāla daba, Ventā ietek divas mazas upītes - Šķērvelis un Lētīža, kurā nārsto foreļveidīgās zivis. «Lai varētu cīnīties ar maluzvejniekiem, nupat esam saņēmuši apstiprinājumu no Zivju fonda, ka varēsim realizēt projektu un iegādāties fotokameru un pārnēsājamo termovizieri pārkāpēju identificēšanai,» stāsta Z. Eglīte. Daļa no Natura 2000 teritorijām ir arī Skrundas zivju dīķi. «Uzņēmējdarbībai Natura 2000 statuss netraucē. Tikai - ja vēlamies patīrīt teritorijas ap dīķiem, šīs darbības jāsaskaņo ar Valsts vides pārvaldi,» stāsta zivsaimniecības uzņēmuma Skrunda īpašnieks Arnis Zalcmanis un turpina: «Kompensācijas ceram saņemt par plēsīgajiem putniem - kormorāniem, zivju gārņiem, jūras ērgļiem. Šogad kormorānu uzlidojumu ir mazāk, iepriekšējos gados te bija ap septiņiem astoņiem simtiem putnu. Tad gan zaudējumi, putniem noēdot mazās karpiņas, bija jūtami.» Lai ziemā nebūtu jācīnās ar ledu dīķos, ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu uzņēmums uzbūvējis ziemas zivju māju. «Ja nebūtu līdzfinansējuma ūdens vides pasākumu maksājumiem, ar saimniekošanu klātos grūtāk, jo izaudzēt zivis nav grūti, grūtāk ir tās realizēt,» norāda A. Zalcmanis.

Novada domes pārstāves, taujātas, kā aizsargājamās dabas teritorijas ietekmē tautsaimniecības attīstību, nenoliedz - tomēr ir uzņēmēji, kuri to izjūt kā apgrūtinājumu, jo dīķi atrodas samērā tuvu Skrundas robežai un ļoti tuvu tai, ko pēc teritorijas plānojuma pašvaldība noteikusi kā potenciālo industriālo teritoriju.

Vairāki attīstības ceļi

Risinājumu pašvaldība pagaidām nav atradusi bijušās Skrundas lokatora pilsētiņas teritorijas sakārtošanai 43 hektāru platībā. Izsolē iegādātā īpašuma Mežaine jeb lokatora pilsētiņas zemesgrāmatu pašvaldība saņēmusi maijā un pašlaik spiesta teritoriju pastiprināti uzraudzīt. Lai gan nepiederošu personu uzturēšanās šajā pašvaldības īpašumā aizliegta, kad darbdienā ierodamies pie nosacīti norobežotās teritorijas kādreizējā sardzes posteņa, pilsētiņu dodas apskatīt divas interesentu grupas - gan latviešu vīri mežstrādnieku drānās, gan no Lietuvas atbraukušie viesi.

Vietējiem nav noslēpums, ka teritorijas demolēšana turpinās, tajā izcēlušies arī ugunsgrēki. Pašvaldības policija sākusi regulāri pārbaudīt teritoriju, tiek veikta videonovērošana, un jau sākti divi kriminālprocesi par tīšu īpašuma bojāšanu. Taču te vidi pētīt ierodas arī dokumentālisti no citām Eiropas valstīm un pat ASV, mācības rīko Lietuvas militārpersonas, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, Zemessardze.

Kā norāda L. Robežniece, padomju laikiem beidzoties un armijai aizejot no šīs teritorijas, tā tika atstāta labā stāvoklī. «Pēc tam 20 gadu teritorija bija valsts īpašums, bet daudziem cilvēkiem daudz ko no šī īpašuma vajadzēja - palika tikai ēku karkasi. Pērn šo teritoriju iegādājāmies izsolē par 12 tūkstošiem eiro. Te varētu attīstīt uzņēmējdarbību vai tūrismu. Pie mums viesojās dāņi, kuri aicināja objektu saglabāt tādu, kāds ir, un ļaut tam saplūst ar dabu, bet šis process jau notiek pats par sevi. Ja kāds tūrisma investors būs gatavs sadarboties, priekšlikumus izvērtēsim, jo šis varētu būt Eiropas līmeņa tūrisma objekts. Taču te varētu būt arī vieta, kur var notikt militārās mācības. Pašvaldība par saviem līdzekļiem nevarēs apstrādāt visu platību, tāpēc esam gatavi sadarboties. Saprotam arī, ka te jāiegulda daudz līdzekļu. Vēlamies sakopt vidi, taču vispirms jāsaprot, kādu ceļu iet, jo attīstības modeļi ir vairāki,» uzskata L. Robežniece.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?