Pastāsti, kāpēc nolēmi pamest Sheriff?
Moldovā man bija īstermiņa līgums. Oktobra vidū piedāvāja palikt klubā uz trīs gadiem, bet mani šāds scenārijs neapmierināja. Vietējā čempionātā man ļāva spēlēt uz nebēdu, bet Eiropas līgā pie vārda tiku retāk, jo Sheriff vēlējās ar mani noslēgt ilgtermiņa līgumu, bet Eiropas līgas mačos deva iespēju spēlētājiem, kurus varētu pārdot par labu naudu. Kluba vadībai neko nepārmetu. Tāda ir viņu politika, un es to saprotu, bet ne jau tāpēc pievienojos Sheriff, lai uzstādītu rekordus Moldovas čempionātā. Gribēju spēlēt Eirokausos. Sheriff šādu iespēju deva, bet ne tik daudz, kā man pašam gribētos.
Kā nonāci Krasnojarskas klubā, un no kā nācās izvēlēties?
Piedāvājumu netrūka, bet no visiem piemērotākais likās tieši Jenisej. Bija interese arī no Polijas, Slovākijas un Itālijas C1 sērijas. Konkrētus klubus gan nav nozīmes saukt. Man šobrīd galvenais ir atgūt spēļu praksi labā līmenī. Krievijas 1. līga ir interesants čempionāts, arī līmenis pieklājīgs. Turklāt Jenisej galvenais treneris Aleksandrs Alfjorovs man ļoti uzticas, un te man ir iespēja tikt pie liela spēles laika.
Šis tev būs jau sestais klubs pēdējos piecos gados. Nav par daudz?
Jā, saprotu, uz ko tu tēmē. Redz, manu karjeru būtiski ietekmēja cirkšņa savainojums, ko guvu Ventspilī. Ar to es vēlāk mocījos kādus astoņus mēnešus. Reti kurš zina, ka Rapid treniņus apmeklēju tikai pēc pretsāpju līdzekļu lietošanas. Skaidrs, ka tas nevar neietekmēt manu sniegumu laukumā. Būtu labs piedāvājums no spēcīga kluba, es taču tur arī paliktu. Ne jau aiz gara laika mainu komandas. Esmu spiests to darīt. Tagad ar Jenisej man ir līgums uz pusotru gadu. Jācer, ka jaunus pārbaudījumus man liktenis nepiespēlēs.
Kāds pirmais iespaids par komandu?
Labs. Komandā ir ļoti labs mikroklimats, visi ir draudzīgi. Baudu trenera uzticību. Komanda spēlē ar vienu izteiktu uzbrucēju. Pārbaudes spēlēs guvu septiņus vārtus. Man kā uzbrucējam šeit ir medusmaize - komanda spēlē uz mani, man savukārt jāspēlē komandas labā un jāgūst vārti. Vēlams pēc iespējas vairāk. Šosezon kluba minimālais uzdevums ir saglabāt vietu 1. līgā. Protams, arī man ir savi individuāli mērķi, bet publiski tos neatklāšu.
Tavs vārds nereti tika locīts nacionālās izlases sakarā. Ar 10 vārtiem 12 spēlēs esi visu laiku rezultatīvākais U-21 izlases spēlētājs. Tajā spēlēji kopā ar Artjomu Rudņevu. Viņš tagad ir stabils izlases spēlētājs, bet tu pat ne reizi neesi izpelnījies izsaukumu uz valstsvienību. Kāpēc tā?
Visi man to jautā. Nudien nezinu, kāpēc Aleksandrs Starkovs mani neredz. Ne viņš, ne viņa palīgi nekad nav zvanījuši vai interesējušies par manām gaitām. Man nekas cits neatliek, kā domāt par savas spēles pilnveidi un spēlēšanu klubos. Labākais veids, kā pierādīt lietderību izlasei, ir rezultatīva spēle klubā.
Runā, ka izlasē tevi nevēlas redzēt, jo savulaik atteicies pievienoties Skonto…
Bez komentāriem. Nedz ko zinu, nedz arī vēlos runāt par šīm baumām.