Naglas informācijas avotus vai mazināt preses brīvību un ka jebkādi citi skaidrojumi ir vien aizbildināšanās. Kratīšanas pamatotību jau apšaubījuši vairāki juristi, savukārt Tiesībsarga birojs ierosinājis pārbaudi par iespējamu Satversmes 100. panta pārkāpumu.
Pārbaudīt Ekonomikas policijas rīcību, nevis meklēt dažnedažādus aizbildinājumus pirmām kārtām būtu pašu tiesībsargājošo iestāžu un iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (JL) interesēs. Un, ja tiks konstatēts, ka, lemjot par kratīšanas veikšanu, ir notikuši jelkādi pārkāpumi, vainīgajiem jāsaņem adekvāts sods.
«Izmeklēt nedrīkst aizbildināties.» No tā, kur šajā teikumā tiks ielikts komats, ir atkarīgs, vai izdosies kliedēt aizdomas, ka tiesībsargājošās iestādes ir kļuvušas par ieroci, kas tiek vērsts pret vārda brīvību. Šāda aizdomu ēna var radīt ļoti negatīvas sekas - jau tagad pilsoņi, kuru rīcībā ir informācija par dažāda līmeņa valsts amatpersonu, iespējams, pretlikumīgu rīcību, baidās to atklāt. Turklāt baidās to atklāt ne tikai plašsaziņas līdzekļiem, bet arī tiesībsargājošajām iestādēm. Pavisam nesen Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende atzina, ka tieši bailes no iespējamām represijām ir tās, kas attur uzņēmējus no ziņošanas par korumpētām amatpersonām.
Iespējams, tieši tā dēvētā Neo jeb Ilmāra Poikāna aizturēšana un kratīšana žurnālistes I. Naglas mājās bija galvenais iemesls, kādēļ Saeimas vairākums - pretēji atbildīgās komisijas viedoklim - vakar atbalstīja Valsts pārvaldes iekārtas likuma papildināšanu ar normu, kas noteic, ka iestādēm katru mēnesi internetā jāpublisko amatpersonu atalgojuma saraksti. Šāda likuma papildināšana gan neatrisina visas problēmas, uz kurām vairāku mēnešu garumā norādījis Neo.
Savukārt šīs nedēļas epopeja ap Neo aizturēšanu un ar to saistītajiem notikumiem demonstrē, ka pamatīgi grozījumi Latvijas likumos nepieciešami ne tikai saistībā ar lielāku atklātības nodrošināšanu, bet arī tāpēc, lai garantētu vārda brīvību un informācijas avotu aizsardzību.