Valsts lielākajās pilsētās tiek sagatavotas bumbu patversmes, valdība izmēģina dažādas brīdināšanas sistēmas, bet cilvēki stāv rindās pēc gāzmaskām. Tomēr valstī nav iestājusies pirmsapokalipses panika, jo Izraēlas iedzīvotāji ir pieraduši pie regulārajiem kara draudiem, ar kuriem viņi ir pazīstami jau kopš valsts dibināšanas 1948. gadā.
Gāzmaska zīdainim
Telavivā dzīvojošais sporta žurnālists Rams Gilboa un viņa sieva šomēnes sagaidīs savu trešo atvasi. Gatavojoties lielajam notikumam, ģimene ir sagatavojusi sarakstu ar lietām, ko radinieki un draugi varētu uzdāvināt jaundzimušajam. Tajā starp tādām ierastām lietām kā bērna gultiņa, vanniņa un autiņi ir minēta arī gāzmaska. «Tas nav normāli. Bērna dāvanu sarakstā nevajadzētu būt gāzmaskai,» domā topošais trīskāršais tēvs R. Gilboa.
Tomēr viņš ar pilnu nopietnību uztver politiķu izteikumus par gaidāmo militāro konfliktu ar Izraēlai naidīgo Irānu, tādēļ vēlas būt drošs, ka tādā gadījumā viņa mīļie būs pasargāti. Vīrietis jau esot sarunājis arī īpašu aizsargtērpu mazulim. Viņu gan uztrauc tas, ka slimnīca, kurā paredzētas dzemdības, atrodas netālu no militārā objekta. «Es ceru, ka viņi nesāks karu dzemdību laikā,» rūpju māktais ģimenes galva stāsta izdevumam Los Angeles Times.
Lielākajā daļā Izraēlā pēdējos gados celto ēku ir īpašas sprādzienizturīgas telpas, kas parasti atrodas pagrabstāvā. Līdz šim izraēlieši tās pārsvarā izmantoja kā mantu glabātavas, bet tagad tās tiekot atbrīvotas no nevajadzīgām grabažām un sagatavotas cilvēku uzņemšanai. Denijs Avrams, kuram pieder uzņēmums, kas ceļ, atjauno un pārbauda bumbu patvertnes un drošības telpas, stāsta, ka augustā viņa kompānijas interneta vietnes apmeklējums ir palielinājies par 600%, bet darāmā esot tik daudz, ka darbiniekiem ir jāstrādā virsstundas, lai tiktu galā ar milzīgo klientu pieplūdumu.
Valsts finansētajos gāzmasku izsniegšanas punktos pēdējās nedēļās ir divkāršojies apmeklētāju skaits. Tā iemesls ir ne tikai bažas par karu ar Irānu, bet arī bailes, ka Izraēlai naidīgu spēku rīcībā varētu nonākt ķīmiskie ieroči, kas pieder pilsoņkara pārņemtajai kaimiņvalstij Sīrijai.
Apšauba kara sākšanos
Pirms dažām nedēļām Izraēlas valdība paziņoja, ka uzbrukums Irānas kodolobjektiem varētu izraisīt mēnesi ilgu karu, kura laikā ietu bojā aptuveni 500 izraēliešu, bet mierināja, ka valsts ir gatava karam vairāk nekā jebkad agrāk. Pagājušajā nedēļā daudzi valsts iedzīvotāji savās pastkastēs atrada bukletu, kurā populāra bērnu televīzijas raidījuma galvenais varonis - atkritumu tvertnē dzīvojošā lelle Moiše Ofniks - māca, kā sagatavoties ārkārtas situācijai. Izraēlas armijas izdotajā brošūrā teikts, ka iedzīvotājiem būs tikai no 30 sekundēm līdz trim minūtēm laika, lai patvertos, pirms viņu apkārtnē ietrieksies pretinieka raķete, raksta Reuters. Jau izmēģināta arī īsziņu trauksmes sistēma, kas mobilo tālruņu lietotājus aicina paslēpties, ja viņi atrodas rajonā, uz kuru ir nomērķēta raķete.
Vietējie mediji apgalvo, ka tikai mazāk nekā pusei no gandrīz astoņiem miljoniem valsts iedzīvotāju ir pieejamas gāzmaskas, bet vairāk nekā 25% nav pieejas bumbu patversmēm.
Ir izraēlieši, kuri ir pārliecināti, ka kara nebūs. «Ja runā pārāk daudz, tad nekas nenotiek. Nevajag runāt, vajag rīkoties,» kareivīgi noskaņots ir Icigs Šleifers, kurš strādā par taksometra vadītāju valsts otrajā lielākajā pilsētā Telavivā.
Cits telavivietis uzņēmējs Ofers uzskata, ka Irānas līderu regulārā naidīgā retorika, kas ir vērsta pret Izraēlu, nevar būt par iemeslu karam. «Jūs varat saukt mani par ļaundabīgu audzēju, ja vēlaties,» vīrietis smejoties stāsta britu raidsabiedrības BBC korespondentam, «bet tas nenozīmē, ka man jūs vajadzētu nogalināt.»
Atsevišķi politikas komentētāji uzskata, ka Izraēlas valdības nemitīgās runas par nenovēršamo karu ar Irānu ir tikai mēģinājums izdarīt spiedienu uz ASV prezidentu Baraku Obamu, lai viņš ieviestu stingrākas sankcijas pret Teherānu. Bet citi argumentē, ka premjerministrs Benjamins Netanjahu tādējādi vēlas panākt, lai amerikāņi ASV vēlēšanās atbalsta Mitu Romniju, kurš ir Izraēlai draudzīgāks nekā B. Obama.