Jau līdz šim hipotekārais kredīts nav bijis pieejams daļai sabiedrības, īpaši ģimenēm, jo tām ir nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai, piemēram, augstās mājokļa īres dēļ. Tāpēc tika izstrādāta mājokļu programma, lai valsts garantē bankai finansējuma piešķiršanu trūkstošajam uzkrājumam. Pēc būtības mājokļu programma varēja būt efektīvāka. Latvijā ir novecojis dzīvojamais fonds, un programmai būtu vajadzējis piedāvāt izdevīgākus nosacījumus tieši īpašumiem jaunajos projektos racionālā segmentā. Tas nozīmētu arī finansiālu ieguvumu no nodokļiem valstij - tā automātiski saņem atpakaļ pievienotās vērtības nodokli un arī citus nodokļus. Tā vietā šobrīd izveidojusies situācija, ka mājokļa programma, kuras mērķis bija palīdzēt sociāli jūtīgām ģimenēm, tiks izmantota, lai mīkstinātu jaunā Maksātnespējas likuma sekas. Tas ir sociāli netaisnīgi - izmantot programmu mērķiem, kam tā nav paredzēta.
Pēdējā laikā dažādi administratīvie procesi, piemēram, Imigrācijas likums, Maksātnespējas likums, Būvniecības likums, veido vispārēju negatīvu noskaņojumu. Savukārt pārējās lietas notiek secīgi pēc inerces. Piemēram, ja investors konstatē, ka ieguldīt līdzekļus Latvijā ir aizdomīgi vai nedroši un jau meklē citus tirgus, tad pārliecināt, ka tā nav, būs jau krietni sarežģītāk. Ir vajadzīga stabilitāte un drošības sajūta par nākotni.
Grozījumu stāšanās spēkā pārcelta līdz martam, bet bankas jau mainījušas kreditēšanas politiku. Termiņa pārcelšana par trim mēnešiem nenozīmē, ka bankas pāries atpakaļ uz sākotnējiem nosacījumiem, jo pārmaiņu ieviešana ir gana laikietilpīga un darbietilpīga. Jāņem vērā, ka bankām ir pietiekams nodrošinājums, lai nogaidītu līdz 1. martam. Nekustamo īpašumu industrijā gaidīšanas režīmam var būt spēcīga ietekme. Neskaidrībai palielinoties, samazināsies ražošana. Politiķiem būtu jāsaprot, ka kapitāls var brīvi migrēt no vienas valsts uz citu, nav noteikts, ka tam jāpaliek Latvijā. Tas attiecas arī uz banku biznesu un investīcijām nekustamā īpašuma attīstīšanā - ja redzams, ka tirgus samazinās un biznesa riski aug, var tikt pārvērtēta uzņēmuma biznesa stratēģija. Investors drīzāk izvēlēsies neriskēt un ieguldīs kapitālu valstī, piemēram, Vācijā, kur būs zemāka peļņa, bet laba kapitāla atdeve.
Ņemot vērā pastāvošo situāciju, valdībai kopīgi ar banku sektoru vajadzētu to izvērtēt un meklēt risinājumus.
*Celtniecības un nekustamā īpašuma uzņēmuma SIA NCC Housing valdes loceklis