Vienlaikus tautsaimniecības pieaugums bijis divas trīs reizes lēnāks, turklāt ekonomiskā nedrošība pasaulē saglabājas. Tas gan nenozīmē, ka algu kāpums apstājas, jo darba devēji sūdzas par kvalificēta darbaspēka trūkumu, kas saistīts ar to, ka ne mazums cilvēku no Latvijas aizbraukuši un arī turpina emigrēt uz valstīm ar augstāku labklājības līmeni. Taču darba samaksas pieauguma temps mazinās, šā gada otrajā ceturksnī gada izteiksmē sasniedzot tikai 3,3%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.
Kvalifikācija maksā
Viena no Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kurā darbaspēka trūkums ir akūts un rodas nepieciešamība pēc algu pieauguma, ir apstrādes rūpniecība. Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Toms Grīnfelds teic, ka saistībā ar darbaspēka trūkumu pēdējos gados nozares uzņēmumi darba samaksas kāpinājuši par aptuveni 5% gadā.
«Šāda situācija saglabāsies, līdz darba samaksa Latvijā izlīdzināsies ar Eiropas Savienības līmeni,» pieļauj T. Grīnfelds. Pēc viņa teiktā, nozarē trūkstot darbaspēka gan ar profesionālo, gan ar augstāko izglītību. Lai arī nemitīgi tiek sagatavoti aizvien jauni metinātāji, darbinieku trūkst, zina teikt nozares pārstāvji. Nepietiek arī inženiertehniskā personāla, darbagaldu iestatītāju un operatoru. «Trūkst 10-20% darbinieku ar universitātes vai koledžas izglītību. Uzņēmumi varētu nodarbināt apmēram par 15% vairāk strādājošo ar šādu izglītības līmeni,» situāciju raksturo T. Grīnfelds. Trūkstot arī ap 10% strādājošo ar profesionālo izglītību. Viņš teic, ka, lai varētu turpināt palielināt algas, uzņēmējiem vairāk jāstrādā pie tā, lai produkciju varētu pārdot dārgāk, un tas nozīmē, ka jārada papildu vērtība, tādējādi kāpinot kopējos ieņēmumus.
Kvalificēta darbaspēka trūkums vērojams arī pārtikas nozarē. To apstiprina gan bezalkoholisko dzērienu ražotāja Cido, gan Putnu fabrikas Ķekava pārstāvji. Putnu fabrikas Ķekava pārstāve Maija Avota norāda, ka uzņēmums ik gadu īsteno algu palielināšanu, kas saistīta ar nepieciešamību palielināt komandu un vajadzību pēc jauniem darbiniekiem. «Pēdējo trīs gadu laikā esam mērķtiecīgi palielinājuši darbinieku atalgojumu, un no 2013. līdz 2016. gadam tas audzis par 20%. Līdz šī gada beigām esam plānojuši atalgojumu palielināt vēl par 5%,» stāsta M. Avota.
Algas kāpj un kāps vēl
«Es neteiktu, ka ir darbaspēka deficīts, es teiktu, ka deficīts parādās pie noteikta algu līmeņa. Pieļauju, ka, piemēram, dažādu inženieru, kas meklē darbu, ir vairāk, nekā varētu nodarbināt, jautājums, vai viņiem ir atbilstoša kvalifikācija. Domāju, ka nē, taču, šos cilvēkus apmācot, iespējams, viņi darbotos ļoti labā līmenī,» uzskata SIA Primekss valdes priekšsēdētājs un ekonomikas analītiķis Jānis Ošlejs un norāda - arī viņa uzņēmums sastopas ar to, ka nākas palielināt algas un pēdējā gada laikā algas kāpušas, taču «eksportētājiem kopumā situācija nav labvēlīga algu kāpumam». «Latvijas eksports stagnē, pasaules kopējam ārējās tirdzniecības apjomam pieaugot. Tas nozīmē, ka Latvijas eksports uz kopējā fona kļuvis nekonkurētspējīgāks,» secina uzņēmējs.
Nepieciešamība palielināt algas skārusi arī tirdzniecības nozari. «Pieprasījums pēc darbiniekiem palielinājies, salīdzinot ar situāciju pirms pāris gadiem. Īpaši pilsētās, kurās ekonomiskā dzīve ir aktīva, bezdarbs samazinājies tik ļoti, ka uzrunājam potenciālos darbiniekus no citām pilsētām un reģioniem, lai piedāvātu darbu, apmaksātu transportu vai pat dzīvesvietu, piemēram, Rīgā,» situāciju darba tirgū raksturo Rimi Baltic Group personāla direktore Pārsla Baško. Pēc viņas teiktā, kompānijai vidēji Latvijā ir ap 200 vakancēm, kas ir apmēram 5% no kopējā darbinieku skaita. Viņa arī uzsver, ka Rimi sekojis kopējām darba tirgus tendencēm un darbinieku atalgojums audzis, turklāt algu kāpums plānots arī 2017. gadā. «Vidējais mūsu veikalu darbinieku algu pieaugums Latvijā pēdējos gados bijis 4-6% gadā. Atalgojuma izmaiņas atkarīgas no darbinieku snieguma un personīgās efektivitātes. Veikalu darbinieku atalgojums var pieaugt arī vairākas reizes gadā, jo atalgojuma sistēma piesaistīta darbinieka kompetencei,» piebilst P. Baško.
Vācijas vilinājums
Vadības konsultāciju kompānijas Korn Ferry Hay Group atalgojuma pētījumu vadītāja Latvijā Līga Rode teic, ka uzņēmēju skats uz darba samaksas pieaugumu nākamajā gadā ir piesardzīgs. Vidējais algas kāpums varētu sasniegt apmēram 3%. Tas būtu līdzīgi kā šajā gadā, kad vidējais darba samaksas kāpums kompānijas aptaujāto uzņēmumu vidū sasniedza 2,7-3%. «Kāpums turpinās informācijas tehnoloģiju sfērā, kur joprojām jūtams darbinieku trūkums. Arī iekšējais patēriņš valstī ir, līdz ar to arī darbinieki darba tirgū ir vajadzīgi un tiek pieprasīti,» uzsver L. Rode. Viņa arī norāda, ka citās valstīs, piemēram, Vācijā un Norvēģijā, algu pieaugums pēdējā laikā kļuvis straujāks.
Pēc ekspertes teiktā, Vācija nākamgad varētu piedzīvot straujāku tautsaimniecības izaugsmi, kas radītu pieprasījumu pēc darbarokām. Tas nozīmē, ka uz Vāciju varētu doties strādājošie no Baltijas valstīm, kuri Vācijas darba devējiem varētu šķist atbilstošāki pienākumu veikšanai nekā iebraucēji, piemēram, no Tuvo Austrumu valstīm.
L. Rode uzskata, lai Latvijā varētu turpināties labklājības pieaugums, nepieciešams strauji palielināt iekšējo patēriņu un veicināt naudas apriti, jo pretējā gadījumā atalgojuma joma stagnē. Viņa arī zina teikt, ka ekonomiskās krīzes periodā, kad Latvijā to darbinieku, kas ierindojas tā dēvētajā speciālistu kategorijā, algas piedzīvoja strauju kritumu, Igaunijā speciālistiem darba samaksa tika iesaldēta, nevis samazināta. Savukārt Lietuvā speciālistu algas saruka mazāk nekā Latvijā, un tagad, kad Baltijas valstu ekonomika pēc krīzes jau atguvusies, Latvijā speciālistu algas vairs netiek līdzi darba samaksai abās Baltijas kaimiņvalstīs.