Gan dzīvē, gan dzejā Tu biji Godavīrs, uz kuru vienmēr varēja paļauties un kuram vienmēr varēja uzticēties. Tavi vienīgie baušļi bija Dūša un Sirdsapziņa, kas līdzēja ne vien Tev pašam, bet arī daudzām mūsu dzejas paaudzēm noturēt taisnu stāju un saglabāt nelokāmu godaprātu. Tu biji priekšzīmīgs mūsu dzejas priekšstrādnieks, kurš tīru un neaptraipītu gluži kā karogu visa sava mūža garumā nesi darbu, kam nav ne gala, ne malas, nedz atzinības un pateicības, nedz arī atlīdzības - vien prieks būt darbam. Tu nekaunējies no sviedriem un tulznām un nekad nevienam neizrādīji nedz rūpju rievas savā smaidošajā sejā, nedz asiņu čulgas savā vieglajā un gaišajā dvēselē. Izkaptī turēdamies, sapņodams, līdz pat šai baltai dienai Tu savā druknajā un smagnējā gaitā bez bēdu gāji, pļaujot kuplu un rasainu naktsvijoļu vālu. Tu mīlēji, un arī Tevi mīlēja visi lauku darbi, lejas, pauguri un meži, pilsētas trokšņi un zvaigžņotās debesis, visi latviešu valodas vārdi un teikumi, divdabji un komati, pazīstami un sveši cilvēki, mēs - Tavi draugi, kolēģi un līdzgaitnieki -, un var būt pat Dievs. Vismaz liktenis gan, kurš saprotoši ļāva Tev būt tādam, kāds Tu gribēji būt un kāds Tu biji - īsts, patiess, krietns, uzticams, skaists, dāsns, gudrs - svabads šajā tik mudžeklīgajā laikā, tik samudžinātajā pasaulē un tik mudžekļainajā tautā, kurai piederīgs un kurā iederīgs Tu vienmēr juties. Ak, Jān, ar brūkleņziedu, šo ziemeļzemes lauru, pašā Jāņu vakarā, kā tas īstam Jānim pieklājas, pēdējā likteņceļā dodamies...
Lai Tava nostrādinātā saule, Jān, apstājusies vasaras pašā zenītā virs mums, uz brīdi atvelk elpu.
Rakstnieku savienības vārdā - dzejnieks Leons Briedis
Atvadīšanās no dzejnieka un tulkotāja Jāņa Sirmbārža notiks Krematorijas Lielajā zālē pirmdien, 29. jūnijā, plkst. 12.