L. Kučma pa laikam pagāja vairākus soļus pretim Rietumiem, te apmetās gluži pretējā virzienā, allaž piedalījās NVS līderu saietos, bet tā pa īstam neizvēlējās nevienu no abiem virzieniem. Pagāja divi gari L. Kučmas prezidentūras termiņi un milzīgā valsts ar nepilniem 50 miljoniem iedzīvotāju un plašu ekonomisko potenciālu bija nokļuvusi dziļā stagnācijā. Tomēr tolaik Ukrainas valdošā elite tik skaidri un nepārprotami nedemonstrēja vēlmi brīvprātīgi atteikties no valstiskās suverenitātes un nevērsās arī pret vienu no galvenajiem neatkarīgas Ukrainas pastāvēšanas atribūtiem - ukraiņu valodu. Varbūt nepaspēja. Toties tagad to ar uzviju cenšas darīt V. Janukovičs. Nemaz tik nevainīgi neizskatās Harkovā panāktā vienošanās par «lētākas» gāzes saņemšanu, apmaiņā ļaujot Krievijai paturēt savu Melnās jūras kara floti Krimā līdz pat 2042. gadam. Vērīgiem ekspertiem nav paslīdējis garām fakts, ka V. Janukoviča komanda tam piekritusi, pilnībā apzinoties, ka šī flote var tikt izmantota uzbrukumam citām valstīm. Tā notika 2008. gadā, kad Maskava izprovocēja piecu dienu karu pret Gruziju. Valsti, kas līdz šim tikusi uzskatīta par vienu no ciešākajiem Ukrainas sabiedrotajiem. Nav lielas nozīmes, ka šobrīd Sevastopolē bāzētie krievu kuģi ir veci un aprūsējuši. Floti iespējams atjaunot. Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ir devis rīkojumu savam aizsardzības ministram kopīgi ar Sevastopoles administrāciju sagatavot plānu bāzes un apkārtējo objektu ekonomiskajai un funkcionālajai attīstībai. Var pieļaut, ka tālākais plāns paredz Krimas pilnīgu integrēšanu Krievijas ekonomikā, bet tas var beigties arī ar Ukrainas suverenitātes izbeigšanos pār pievilcīgo pussalu. Jādomā, ka Rietumu drošības ekspertiem daudz jautājumu sagādāja Ukrainas jaunās varas atļauja atgriezties Krimā Krievijas pretizlūkošanas nodaļai, kas ir pakļauta FDD (Krievijas federālais drošības dienests). Grūti saprotams lēmums, zinot, ar ko šie «izlūki» nodarbojas, cenšoties novājināt tos, kas līdz šim bija novilkuši skaidru robežu starp Ukrainas suverenitāti un Krievijas ietekmi. Saprotams, ka ar Krimu vien pretizlūkošanas intereses neaprobežosies. Krasi tika pārtraukta sadarbība starp Ukrainas izlūkdienestu un NATO, tādēļ nemaz nešķita pārsteidzoša sadarbības atjaunošana starp UDP (Ukrainas drošības dienests) un Krievijas ārējo izlūkdienestu. V. Janukovičs pilnībā pārvilcis svītru pāri viņa priekšgājēja, prezidenta amatu zaudējušā Oranžās revolūcijas vadītāja Viktora Juščenko pasludinātajam mērķim par integrāciju NATO. Pirmās šaubas par šī mērķa drīzu sasniegšanu radās jau 2008. gada alianses samitā Bukarestē, kad Kijeva un Tbilisi nesaņēma MAP - plānu dalībai aliansē. Tas atnesa zināmu vilšanos demokrātiski orientēto ukraiņu politiķu nometnē, taču nelika ķerties pie nopietnas programmas, lai iepazīstinātu savus iedzīvotājus ar NATO. Viņu vietā to mēģināja darīt daži masu mediji, rīkojot diskusijas par to, kā garantējama Ukrainas drošība. Savu viedokli, ka Ukrainai noteikti jāiestājas aliansē, prasmīgi aizstāvēja pirmais Ukrainas prezidents Leonīds Kravčuks, kura paraksts savulaik apliecināja PSRS pastāvēšanas beigas. Taču ar to bija par maz - V. Juščenko un L. Kravčuka aicinājumam atbalstīt dalību NATO atsaucās nepilni 30%. Punktu visam pielika V. Janukovičs, par kuru pirms prezidenta vēlēšanām janvārī daļa ukraiņu un starptautiskā prese teica, ka par viņa promaskavismu vairs nenākoties runāt. Tika apgalvots, ka valsts galvas amatā viņš aizstāvēšot Ukrainas intereses. Par to gan šobrīd daudziem ukraiņiem ir nopietnas šaubas, jo uz spēles, šķiet, likta arī ukraiņu valoda. Dīvaini, bet V. Janukovičs turpina Krievijas caru rusifikācijas politiku, cenšoties ierobežot ukraiņu valodas lietošanu. Saprotot, ka pasludināt krievu valodu par otro oficiālo valsts valodu neizdosies, neveicot izmaiņas valsts konstitūcijā, tiek izpildīti sāņus manevri. Pamatojoties uz likumu par reģionālajām valodām, radītas iespējas lielā daļā Ukrainas reģionu kā oficiālo valodu lietot krievu valodu. No izglītības ministra teiktā iespējams noprast, ka varētu tikt pārskatīts arī vēstures mācību grāmatu saturs. Nebija pārsteidzoši, ka šī ministra atkāpšanos jau drīz pēc stāšanās amatā pieprasīja Rietumukrainas studenti. Iespējams, V. Janukovičs aizgājis par tālu, it īpaši tāpēc, ka par viņu prezidenta amatā nobalsoja mazāk nekā puse valsts iedzīvotāju.
Janukovičs aizgājis par tālu
Pēc savas nesenās kļūšanas par Ukrainas prezidentu šā gada sākumā Reģionu partijas līderis Viktors Janukovičs ir paguvis izdarīt tik daudz, ka jau ir pārliecinoši kļuvis par sliktāko no četriem šīs valsts prezidentiem kopš neatkarības iegūšanas 1991. gadā. Pat par otro valsts galvu Leonīdu Kučmu, kura valdīšanas laikā izveidojās un nostiprinājās tā saucamā daudzvektoriālā ārpolitika.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.