Nozīmīgas debijas
Dažādās Eiropas pilsētās abi kori sniedz gan publikas, kritiķu, sadarbības partneru un koncertu rīkotāju augsti novērtētas solo koncertprogrammas savu diriģentu Māra Sirmā (VAK Latvija), Sigvarda Kļavas un Kaspara Putniņa vadībā, gan arī piedalās lielos, ievērojamu un ietekmīgu metru vadītos un organizētos projektos. Tajos skan gan vērienīgi visu laiku klasikas darbi, gan - arvien biežāk! - spilgtu apliecinājumu gūst arī latviešu komponistu mūzika. Apkopoti kartē, abu koru koncertu šāgada ceļojumi atgādina cienījamas aviosabiedrības maršrutu kopsavilkumu. Līdzās jau iestaigātiem ceļiem festivālos, kuros aicināti jau vairākkārt (te rekordists ir Latvijas Radio koris ar vismaz 15 gadu ilgu pastāvīga dalībnieka statusu Francijas Radio rīkotajā Monpeljē festivālā, VAK Latvija lepojas, ka kļuvis nepieciešams Singapūrā), abi kolektīvi tikko piedzīvojuši ļotinozīmīgas debijas: Radio koris dziedājis jaunās mūzikas festivālā Venēcijas biennālē un festivālā Klangšpurenē muzicējis ar obojistu, diriģentu un komponistu Heincu Holligeru, VAK Latvija spoži debitējis Montrē un Lucernas festivālos, Ķelnes filharmonijā, nu ir ceļa jūtīs uz Ņujorku un gatavojas vēsturiskiem G. Mālera 8. simfonijas lasījumiem maestro Marisa Jansona vadībā Amsterdamas Concertgebouw koncertzālē.
Balsu spēks un dažādība
Savai debijai ASV, kur Linkolna centra rīkotajā festivālā White Light (Baltā gaisma) koris sniegs trīs dažādus koncertus, kolektīvs gatavojas ar īpašām gaidām. Kā atklāja kora direktors Māris Ošlejs, apstiprinājums trešajam kora koncertam šajā festivālā saņemts brīdī, kad koris atradies Šveicē. Tas taps sadarbībā ar slavenās īslandiešu grupas Sigur Ros mūziķiem, Hiljarda ansambli un Wordless Music Orchestra. Jāpiebilst, ka šī programma turpina kora apliecinājumu neakadēmiskajā jeb cross over žanrā, kur septembrī koncertā ar iespaidīgu gaismu režiju Ķelnes filharmonijā atskaņota datorspēļu mūzika. Pirmais solis šajā virzienā bijis ar Berlīnes filharmoniķiem un slavenā orķestra galveno diriģentu Seru Saimonu Retlu veidotais ieraksts - mūzika filmai Parfīms. Tā atskaņota arī slavenajā Brēmenes festivālā. «Šodienas Eiropas labākie kori dzied muzikāli ļoti niansēti un klusu, taču es nezinu citu kori, kurš dzied ar tik piesātinātu, sulīgu, atvērtu pilnskaņu forte kā Latvija. Tas ir vienreizējs spēks!» kora unikalitāti Dienai raksturoja Brēmenes festivāla intendants Tomass Alberts, kurš pats ir atzīts profesionāls mūziķis vijolnieks. Krievu komponists Rodions Ščedrins pērn pēc kora uzstāšanās Rīgā un viņam veltītajā festivālā Reingavā Vācijā pateica skaidri un gaiši: pasaulē labākais koris! Līdzīgi vārdi no dažādu mūzikas autoritāšu puses dzirdēti arī par mūsu Latvijas Radio kori. To uzskata par nepārspējamu jaunās mūzikas izteiksmes meklējumos. Nule festivālā Ultima (Oslo) koris pirmatskaņojis speciāli viņiem rakstītus darbus trīs gadus ilgušajā starptautiskajā Concrescences projektā. Mūsējie šajā projektā ir pārliecinoši un apbrīnoti līderi. Kā tas skan, drīzumā dzirdēsim arī kora koncertā jaunās mūzikas festivālā Arēna Rīgā. «Diriģenti, kas ar mums strādājuši, arvien apbrīno kora iekšējo katra dziedātāja muzikalitāti. Muzikālās gaumes standarts mūsu korim ir tik augsts, ka tas var uzstāties arī bez diriģenta. Attīstām katra individuālo muzikālo talantu un kvalitātes. Tā ir lielākā vērtība, kas mums ir,» saka Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava. Otrs, ko visur akcentē pēdējā laikā: šis koris ir ar savu māksliniecisko seju. Netiek apspriests «labāk» vai «sliktāk», bet gan tas, ka šis koris atšķiras no citiem. Būtisks mūsu Radio kora kvalitātes rādītājs ir tas, ka to regulāri aicina arī uz zemēm, kurām pašām ir izcili profesionālie kori, piemēram, uz Zviedriju un uz Nīderlandi. «Es redzu kora attīstību ne tikai jaunu koncertzāļu un skatuvju iekarošanā. Vislielākais prieks man ir, ja korim ir nākotnes ideju vēziens. Lai nav atražojošā sajūta: tikai vālējam,» uzsver S. Kļava.